Ilgstošā darbā konsultāciju druvā Bundžu Jānis caurlūkojis dažādus dokumentus un, šķiet, nekas nepārsteigtu. Tomēr modrību nedrīkst zaudēt. Uz mirkli novērsās un kling-klang - nez no kurienes pastā uzradies savāds dokuments ar nosaukumu «Grozījumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā».
Patiesi, Latvijas Republikas Saeimas mājas lapā atrodams identisks likumprojekts. Vēl vairāk - tas saņēmis Saeimas Prezidija labvēlību un basiņām vai zābakos aiztecējis uz likumdevēja valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju tālākam darbam.
Kādēļ savāds? Pirmkārt, likumprojekts pretendē uz šī gada visīsākā dokumenta statusu. Būtībā viens teikums. Nevis Andreja Upīša, bet drīzāk Viļa Lāča teikums - «7.1. pantā skaitli 0,71 aizstāt ar skaitli 1,42».
Citiem vārdiem - politisko partiju finansēšanas apjoms no valsts budžeta pieaug divas reizes. Kā zināms, tādas lielākas partijas no valsts budžeta savām vajadzībām drīkst saņemt summu, kuru rēķina, skaitot 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi. Ja skaitļa 0,71 vietā ieraksta skaitli 1,42, tad saņemtā nauda elementāri divkāršojas. Zinot, ka valstī aptuveni 1,5 miljoni balsstiesīgo, teorētiski sanāk mazliet vairāk nekā divi miljoni eiro. Pašlaik ir viens miljons. Tātad otrs no budžeta papildus. Tā kā budžets praktiski pieņemts, jārīkojas vienkārši.
Prezidents budžeta likumu atdod atpakaļ, ieliek iekšā otro miljonu un sūta vēlreiz. Vēl jo vairāk, ka tieši Bērziņkungs bijis dubultošanas iniciators. Kā var aizmirst… Rezervē jau paliek arī variants par līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Turpinot par savādībām - nav nekādu argumentu, kādēļ pieaug tieši divas reizes? Vai tam pamatā ir strauji progresējošā labklājība, sabiedrības dzīves apmierinājuma līmenis, IKP pieaugums vai kas cits? No šīs puses likumprojekts labi atbilst daudz dzirdētajām pamācībām tautai - domāt pašiem.
Trešā dīvainība ir dokumentu parakstījušo personālijas - Solvita Āboltiņa, Eduards Smiltēns, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš. Gandrīz visi - politikas smagsvari, kurus ar spamiem neapmānīs… Ir jābūt kaut kādam iemeslam.
Konsultants šeit redz veselus vai varbūt slimus, bet trīs iemeslus.
Pirmkārt. Nelaist politikā pie kloķiem nekontrolējamus gadījuma cilvēkus. Jūs redzat, kas tagad notiek - pilni mediji ar kunga Kaimiņa performances stāstiem līdz sīkākām detaļām - kur gāja, cik dzēra, ko kliedza, cik reizes atvainojās, trešie spēki… Ierastie politikas uzvārdi paliek ne tikai ēnā, bet pilnīgā tumsā. Ja par tevi nerunā, kā politiķis tu esi miris - kāds gudrais esot teicis. Tādēļ iepriekš minētajiem nācās uzupurēties un, jādomā, ne velti. Sabiedrības uzmanības prožektori nu griezīsies pareizajā virzienā.
Otra versija - nomierināt virmojošas tautas masas sakarā ar Krievijas rubļa dramatisko kritienu pēdējās dienās - ko nu darīt, kas būs, kas nebūs… Televīzijas mierinājuma runa vēl vairāk satracinātu - noteikti kaut ko nepasaka. Bet tagad… pilsoņu domas izdodas novirzīt citā fokusā. Cik traģisku likteņu tā tiek novērsts, to maz var prognozēt?!
Tomēr pats galvenais - ja atgriežamies vēlreiz pie likumprojekta parakstītājiem - SPĒJA BŪT KOPĀ GRŪTĪBĀS ir īstais valdošās koalīcijas spēka un drosmes indikators. Mazās darīšanās ejam atsevišķi, bet lielās - visi kopā. Tas latvieša mentalitātei īpaši svarīgi.