Draudi nav zuduši
«Šodien valsts sanāk kopā, lai atcerētos upurus vienā no nāvējošākajiem teroristu uzbrukumiem Lielbritānijas teritorijā,» teikts D. Kemerona paziņojumā. «Desmit gadus pēc 7. jūlija uzbrukumiem Londonā terorisma draudi ir ne tikai tikpat reāli, bet arī nāvējoši. Par to mums skarbi atgādina 30 nevainīgu britu nogalināšana atpūtas laikā Tunisijā. Taču mēs nekad neļausim teroristiem mūs iebiedēt.»
Reuters atgādina, ka pirms desmit gadiem 7. jūlija rītā četri jauni britu musulmaņi ieradās Londonā, kur detonēja mugursomās izvietotus spridzekļus trīs metro vilcienos un vienā autobusā rīta satiksmes sastrēgumstundā.
Radikalizēti Al Qaeda ietekmē, viņi uzspridzinājās, nogalinot sevi un vēl 52 cilvēkus, ievainojot ap 700.
Upuru vidū bija Polijas, Izraēlas, Austrālijas, Francijas, Itālijas, Afganistānas, Nigērijas, Jaunzēlandes un ASV pilsoņi.
Blērs brīdina
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, kurš vadīja valdību 7. jūlija terora aktu laikā, intervijā BBC ziņu kanālam paziņoja, ka islāmistu terorisma draudi Lielbritānijai un citām rietumvalstīm ne tikai nav zuduši, bet ir pieauguši.
Viņš uzsvēra, ka islāmistu kaujinieku grupējums Islāma valsts ir izvietojies netālu no Eiropas robežām. Pašlaik jau esot skaidrs, ka tā sakaušanai būšot nepieciešams izmantot sauszemes karaspēku.
T. Blērs noraidīja pieņēmumus, ka terora aktus izraisīja Lielbritānijas līdzdalība iebrukumos Irākā un Afganistānā, kas bija atbilde uz 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
«Ir ļoti svarīgi saprast, ka 7. jūlija terora aktu vadonis bija apmācīts teroristu sagatavošanas nometnēs jau 2001. gada vidū, vēl pirms 11. septembra un pirms iebrukumiem Irākā un Afganistānā. Diemžēl grūtības rada tas, ka cilvēki vienmēr atradīs iemeslus un aizbildinājumus terorisma izmantošanai.»
Ekspremjers arī atgādināja, ka no terorisma cietušas arī tādas valstis kā Francija, Norvēģija, Beļģija, Tunisija, Kuveita, valstis Āfrikā, kas nav bijušas atbildīgas par ASV vai Lielbritānijas ārpolitiku. Islāmistu terorisms pēdējos desmit gados esot izplatījies, kļūstot par globālu fenomenu.
Pēc T. Blēra domām, pret islāmistu teroristiem nevar cīnīties tikai ar idejām, tam nepieciešams arī karaspēks. Ja starptautiskajai sabiedrībai nepietikšot apņemšanās cīnīties pret tādām ekstrēmistu grupām kā Islāma valsts, to sekotāju skaits tikai turpināšot augt. «Cīnīties pret šiem cilvēkiem ir ļoti grūti, jo viņi ir sagatavoti nogalināt bez žēlastības un mirt bez nožēlas. Tas padara viņus par ienaidniekiem, kuriem varbūt nav tādas konvencionālas militārās spējas kā mums, taču viņiem ir apņēmība cīnīties. Pašlaik mēs esam situācijā, kad no cīnīšanās Sīrijā Islāma valsts rindās atgriežas mūsu pašu pilsoņi. Islāmistu kaujinieku apmācības nometnes ir ne tikai Sīrijā un Irākā, bet arī Lībijā un citur. Draudi no viņu puses nekur nepazudīs, tuvākajā nākotnē tie tikai pieaugs.»
BBC drošības korespondents Frenks Gārdners raksta, ka desmit gadu laikā kopš 7. jūlija terora aktiem ir ievērojami uzlabojusies policijas, drošības dienestu un arī sabiedrības modrība, konstatējot iespējamos teroristu draudus. Vienlaikus arī teroristi meklē veidus, kā savus uzbrukums padarīt par grūtāk novēršamiem.
Britu nacionālā izlūkošanas dienesta MI5, kas atbild par pretterorisma un spiegošanas draudiem valstij, darbinieku skaits pēdējā desmitgadē ir gandrīz dubultojies, sasniedzot četrus tūkstošus. Sadarbībā ar citiem un arī citu valstu dienestiem tiek veiktas visai apjomīgas komunikācijas datu kontroles operācijas, kas izpelnās arī kritiku par cilvēktiesību pārkāpšanu.