«Strādājam,» atbildēja M. Kučinskis uz vaicāto, vai ar šo faktu var skaidrot Valsts prezidenta ierosinājumus. Lielo pilsētu interešu pārstāvja vadībā ir arī izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir apzināt nepilnības likumdošanā, kas traucē valsts ekonomisko attīstību. «Tas, par ko prezidents jau ir iesniedzis priekšlikumus, ir kliedzošākie traucējumi,» norādīja M. Kučinskis un uzteica arī Valsts prezidenta juridisko padomnieku Edgaru Pastaru.
Valsts prezidenta pārstāvis apstiprināja, ka, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, A. Bērziņš ir saņēmis ierosinājumus, uz kuru pamata tiek sagatavoti grozījumi likumos vai arī priekšlikumi valdības vadītājam, kā tas bija šonedēļ. Valsts prezidents A. Bērziņš nodeva Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, ierosinot veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par publiskas personas zemes nomu. Prezidents aicina pašvaldībām dot tiesības paredzēt nomas maksas samazinājumu uz ražošanas objektu būvniecības laiku, bet ne vairāk par 50 procentiem un ne ilgāk par pieciem gadiem. Šis jautājums vairākkārt aktualizējies sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem, kas to minējuši kā traucēkli uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei. Pašvaldību likums noteic, ka tām ir jāsekmē saimnieciskā darbība savā teritorijā, bet atsevišķi normatīvie akti ierobežo šīs funkcijas veikšanu, teikts Valsts prezidenta vēstulē. Tagad nomas maksa ir noteikta 1,5% no zemes kadastrālās vērtības bez iespējām to samazināt. Sākot ražošanas objekta būvniecību, pirmajos gados uzņēmums parasti negūstot peļņu no savas ražotnes. Valsts prezidents varētu arī sasaukt valdības sēdi, iekļaujot tās darba kārtībā šo jautājumu, taču viņš izvēlējies aicināt ministrus pašiem veikt izmaiņas MK noteikumos.
Jau iepriekš Valsts prezidents A. Bērziņš bija ierosinājis grozīt vairākus likumus, lai «uzlabotu uzņēmējdarbības infrastruktūras pieejamību un investīciju vidi», aicinot nodrošināt, lai valsts un pašvaldību zemes iznomāšanas maksimālais termiņš nebūtu tikai 12 gadu. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš ilgus gadus strādā Tautsaimniecības komisijā, pret šo iniciatīvu bija rezervēts, jo 12 gadu termiņš savulaik ticis saskaņots ar pašvaldību teritorijas plānošanas ciklu. Ja zeme nav vajadzīga sabiedriskajām vajadzībām vai pašvaldības funkciju veikšanai, tad tā ir jāpārdod izsolē, uzskata deputāts. Pašvaldība var attīstīt industriālo teritoriju un tad investoram iznomāt objektu, nevis zemi. «Manā skatījumā tā nav metode - dot uzņēmējiem zemes gabalus,» paužot personīgo viedokli, teica Dz. Zaķis.
Saeimas darba kārtībā jau ir grozījumi likumā par Latvijas ģerboni. Tajā A. Bērziņš rosina sakārtot valsts ģerboņa lietošanas tiesisko regulējumu. Ierosinājums tapis sadarbībā ar Valsts kanceleju, un tā mērķis ir panākt, ka valsts pārvaldes iestāžu vizuālā identitāte ir vienota, izmantojot valsts ģerboni, nevis katrai iestādei savs logotips vai emblēma, kā tas ir tagad. Izņēmums ir Nacionālie bruņotie spēki, iekšlietu struktūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Prezidenta priekšlikumā ir noteikts pārejas periods, kura laikā valdība un tās padotības iestādes var sagatavoties vienota standarta lietošanai, kura pamatā ir valsts ģerbonis. Priekšlikums ir saskaņots arī ar Valsts heraldikas komisiju un vairākām ministrijām.