Tiesa, Lietuvas atbildīgās amatpersonas līdz šim tā arī nav devušas konkrētas norādes par to, kad Lietuva varētu sekot kaimiņvalstu pieredzei un pārtraukt mājsaimniecību tēriņu par elektrību subsidēšanu.
Tarifi krīt
«Šobrīd Lietuvā gan privātie, gan biznesa klienti ir tiesīgi iegādāties elektroenerģiju no neatkarīgajiem piegādātājiem. Tomēr kopējā elektroenerģijas lietotāju daļa privātajā sektorā ir neliela,» Dienai norāda Lietuvas sadales tīklu operatora Lesto pārstāvis Martins Burba.
Tiesa, klientu pasivitātes iemesli nav tālu jāmeklē - kā norādīja Lesto pārstāvis, no šī gada, salīdzinot ar 2014. gadu, elektroenerģijas cena privātajiem klientiem Lietuvā samazinājusies vidēji par 6,3% jeb aptuveni 0,83 centiem par vienu kilovatstundu. Aplēses liecina, ka vidusmēra Lietuvas mājsaimniecība, kuras patēriņš mēnesī veido aptuveni 142 kilovatstundas, mēnesī tarifa samazinājuma rezultātā ietaupīs aptuveni 1,19 eiro, bet gadā - 14 eiro, norāda M. Burba.
Pamata tarifs standarta piedāvājumā Lietuvas elektroenerģijas lietotājiem šobrīd sasniedz 0,129 eiro par vienu kilovatstundu, tomēr atkarībā no izvēlētā tarifa elektroenerģijas gala cena var būtiski svārstīties - atbilstoši Dienas aplēsēm, izvēloties privātmājām paredzēto tarifu plānu un patērējot piecdesmit kilovatstundu, patērētājam Lietuvā elektroenerģijas cena par vienu kilovatstundu sasniegtu pat 0,23 eiro par vienu kilovatstundu, savukārt pie 500 kilovatstundu patēriņa cena par vienu kilovatstundu sasniegtu vien 0,122 centus par vienu kilovatstundu.
Tirgotāji nogaida
Latvijas energokompānija Latvenergo un Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit norāda, ka šobrīd ar mājsaimniecību klientiem Lietuvas tirgū nestrādā, jo, ņemot vērā valsts uzņēmumu regulēto tarifu, tas ir ekonomiski nepievilcīgi.
«Patlaban Lietuvā mājsaimniecības pērk elektroenerģiju par regulētām cenām, taču mainīt piegādātāju ikviens klients var kopš 2007. gada. Regulētās cenas Lietuvā kopš 2010. gada augušas un šobrīd ir tuvākas tirgus cenu līmenim, nekā tas bija Latvijā un Igaunijā pirms cenu regulācijas atcelšanas. Tomēr Lietuvas mājsaimniecībām pieejamās elektrības regulēto cenu līmenis nav tāds, lai šobrīd jauniem tirgotājiem būtu motivācija ienākt tirgū un piedāvāt elektroenerģiju mājsaimniecībām,» Latvenergo nostāju raksturo uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.
«Lietuvā vēl norisinās darbs pie mājsaimniecību tirgus aktivizēšanas modeļa izvēles, bet arī lēmums par tirgus aktivizēšanai veicamajiem pasākumiem nav pieņemts,» situāciju Lietuvā raksturo Enefit pārstāvis Oskars Kupše un norāda, ka pašlaik Enefit aktīvi seko līdzi šim procesam. «Lēmumu par dalību tirgū pieņemsim, vadoties no tā, vai tirgus regulējuma veidotāji ar savu rīcību parādīs vēlmi redzēt tirgū reālu konkurenci, un to, kādas ir Enefit iespējas veidot saprātīgu biznesa modeli Lietuvā,» norādīja uzņēmuma pārstāvis.
Tiesa, kompāniju pārstāvju teiktais liecina, ka konkurence Lietuvas uzņēmumu segmentā ir visai augsta. Latvenergo patlaban iekarojis Lietuvā lielākā neatkarīgā enerģijas piegādātāja vietu ar vairāk nekā 5000 biznesa klientiem un 18% tirgus daļu, savukārt Enefit aktīvāku darbu Lietuvas elektrības tirgus biznesa segmentā iecerējis no 2016. gada, kad darbu varētu sākt jauni savienojumi ar Ziemeļvalstu tirgu.
Investīcijām savelk jostu
Pēc Lesto pārstāvja teiktā, elektroenerģijas tarifu Lietuvā reizi gadā pārskata Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisija, un šogad cenas samazinājums panākts uz elektroenerģijas ražotāju subsīdiju, kā arī sistēmas pakalpojumu un sadales tarifu samazinājuma rēķina. «Savukārt savus tarifus mums izdevās samazināt, paaugstinot darbības efektivitāti,» skaidro M. Burba.
No šī gada 1. janvāra Lesto tarifs noteikts 4,5 eiro centu līmenī, kas ir krietni lētāk nekā Latvijā Sadales tīkla noteiktais tarifs 6,8 eiro centu līmenī. Tomēr abu valstu tarifus tiešā veidā salīdzināt ir nepamatoti, jo Lietuvas uzņēmums apkalpo ievērojami vairāk klientu - 1,608 miljonus pretstatā 860 tūkstošiem Latvijā. Savukārt abu uzņēmumu apkalpojamo līniju kopgaruma starpība ir ievērojami mazāka - 121 tūkstotis kilometru Lietuvā pretstatā 96 tūkstošiem Latvijā. Vienlaikus, par spīti ievērojami lielākajai saimniecībai, Lesto investīcijām un tīklu uzturēšanai atvēl pat nedaudz mazāk līdzekļu nekā Sadales tīkls - 2013. gadā 86,4 miljonus†eiro pretstatā 91,6 miljoniem eiro Latvijā. 2013. gadā Lesto arī bija spiests investīciju budžetu samazināt par aptuveni 7%, un, kā liecina uzņēmuma gada pārskats, samazinājums galvenokārt skāris 0,4-10 kilovoltu līniju rekonstrukciju, kurai tēriņi samazināti par 24%, kā arī apakšstaciju rekonstrukciju, kurai atvēlēts par 23,8% mazāk līdzekļu nekā iepriekš.
Savukārt elektrības ražošanas sektorā lietuviešiem atspaidu devis iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotais jaunais energobloks valsts lielākajā elektrostacijā Elektrēnos - kā 2014. gada devītā mēneša darbības pārskatā norādījusi Lietuvas energokompānija Lietuvos Energijos Gamyba, kopumā jaunā energobloka darbība palīdzējusi samazināt enerģijas ražošanai nepieciešamo subsīdiju apjomu par vairākiem desmitiem miljoniem litu.
Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisijas publicētie dati liecina, ka 2014. gadā elektroenerģijas ražošanas subsīdiju komponente (analogs Latvijas obligātā iepirkuma komponentei) par vienu kilovatstundu Lietuvā veidoja 0,945 centus par kilovatstundu. Komponente būtiski tika samazināta 2013. gadā - no 2,04 centiem līdz 0,903 centiem.
Jāpiebilst, ka šā gada būtiskākās pārmaiņas Lietuvas ekonomikai nes pievienošanās eirozonai.