Par šīm prezidenta vēlēšanām ir maza interese Lietuvas sabiedrībā. Politikas apskatnieki uzskata, ka pie tā ir vainojami gan mediji, kas gandrīz vai garāmejot atspoguļo gaidāmās vēlēšanas, gan paši kandidāti, kas īpaši neiespringst intensīvai priekšvēlēšanu kampaņai.
Septiņi konkurenti
Savu kandidatūru Lietuvas prezidenta vēlēšanās pieteica 13 personu, tostarp bijušais prezidents Rolands Pakss, kuru 2004. gadā atbrīvoja no amata impīčmenta procedūrā, jo bija atklājies, ka viņš par finansiālu atlīdzību izgādājis valsts pilsonību kādam Krievijas biznesmenim. Viņam gan nebūtu izredžu balotēties, jo savulaik Seims pieņēma likumu, kas R. Paksam uz mūžu liedz ieņemt vēlētu amatu Lietuvā.
Tikai septiņi no prezidenta krēsla kārotājiem izpildīja kritēriju - savākt vismaz 20 tūkstošu vēlētāju parakstu -, lai Centrālā vēlēšanu komisija viņus pielaistu dalībai vēlēšanās. Bez pašreizējās prezidentes D. Grībauskaites to paveica arī sociāldemokrātu pārstāvis Zigmants Balčītis, Lietuvas politikas veterāns Artūrs Paulausks no Darba partijas, skandalozais Viļņas mērs Artūrs Zoks, prokrieviskais Lietuvas poļu partijas līderis Valdemārs Tomaševskis, Ignalinas mērs Bronis Rope un neatkarīgais kandidāts Naglis Puteiķis.
Socioloģiskās aptaujas jau mēnešiem rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu bauda pašreizējā valsts vadītāja, kura pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja jau pirmajā kārtā, iegūstot 69,1% nobalsojušo atbalstu. Otrajā vietā palikušais Aļģirds Butkēvičs, kurš ir pašreizējais Lietuvas premjerministrs, saņēma tikai 11,8% balsu.
Lai arī D. Grībauskaites popularitāte ir augsta, šāgada vēlēšanās uz tikpat lielu atbalstu grūti cerēt. Aprīļa beigās publicētie jaunākie aptauju dati liecina, ka par viņu gatavi balsot 42,5% Lietuvas pilsoņu, atsaucoties uz sabiedrisko pētījumu firmu Spinter tyrimai, raksta portāls Lithuania Tribune.
Otrajā vietā ir izvirzījies pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Z. Balčītis, par kuru grasās balsot 12,4% balsstiesīgo. Analītiķi uzskata, ka viņš nemaz nevēlas kļūt par prezidentu un galvenās cerības saista ar 25. maija EP vēlēšanām, kurās arī kandidē. Vajadzības gadījumā šajā dienā notiks arī prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
Viņam seko A. Paulausks, kurš 1997. gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā tikai par nieka tiesu - 14 tūkstošiem balsu - zaudēja Valdam Adamkum. Viņu gatavojas atbalstīt 9,9% vēlētāju.
Atbalsts atlikušajiem četriem kandidātiem ir 3% robežās, tādēļ var droši prognozēt, ka viņi šajās vēlēšanās ieņems statistu lomas.
Neredzamā kampaņa
Lai kļūtu par prezidentu jau pēc pirmās vēlēšanu kārtas, kādam no kandidātiem ir jāiegūst vairāk nekā 50% balsu. Tas gan notiek ar nosacījumu, ja balsojumā piedalās vismaz puse no 2,5 miljoniem reģistrēto vēlētāju. Piemēram, 2009. gada vēlēšanās piedalījās gandrīz 52% balsstiesīgo. Ne velti D. Grībauskaite 27. martā savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī aicināja iedzīvotājus aktīvi piedalīties vēlēšanās.
Analītiķi uzskata, ka vēlētāju aktivitāti var ietekmēt dažādi faktori, arī laikapstākļi. «Ja būs skaista diena, ļoti iespējams, ka nesavāksies 50% balsstiesīgo. Ja laikapstākļi būs sliktāki, pastāv varbūtība, ka vairāk pilsoņu dosies nobalsot,» sociologs Igns Zoks sacīja Delfi.lt.
Lielā mērā pie zemas vēlēšanu aktivitātes būs vainojami paši kandidāti, kas nav pacentušies, lai par šīm vēlēšanām informētu potenciālos vēlētājus. Tā uzskata arī eksprezidents V. Adamkus.
«Personīgi man šī priekšvēlēšanu kampaņa nepastāv. Es nekad citur pasaulē neesmu redzējis tik [blāvu] kampaņu,» apgalvo V. Adamkus. «Aplūkojiet jebkuru citu Eiropas pilsētu pirms vēlēšanām - visi skatlogi, stabi un ēkas būs noklātas ar priekšvēlēšanu plakātiem. Un tad atgriezīsimies Viļņā vai jebkurā citā Lietuvas pilsētā - tikai daži plakāti.»