Atsevišķi darbojas 11 kredītsabiedrības. Kopējais kredītsabiedrību aktīvu apjoms 2014. gada beigās bija 617 miljoni eiro, bet kopā ar LCKS aktīviem - 728 miljoni. Latvijā ir 32 krājaizdevu sabiedrības, kuru aktīvi ir 22,7 miljoni eiro, bet Latvija nav 36 reizes mazāka par Lietuvu!
Krīze pārliecinājusi finanšu sektora uzraugu - Lietuvas Banku, par LCKS pozitīvo lomu kredītsabiedrību stabilitātes garantēšanā. No 14 ārpus LCKS strādājošām kredītsabiedrībām krīze iznīcināja trīs, bet no LCKS 63 dalībniecēm tikai vienu - Vilniaus taupomajai kasai. Bankrotēja tās kredītsabiedrības, kuru vadība uzņēmās neattaisnojamus riskus, lai palielinātu peļņu.
Lietuvā pārliecinājāmies, Latvijas Bankas apgalvojums, ka Lietuvas pieredze liecina par to, ka nedrīkst ļaut Latvijas krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komercsabiedrības, jo pieaugs riski, kas negatīvi ietekmēs to stabilitāti, ir nekorekti. Situācijas izpratne ļāva Lietuvas valstij piederošajam Investīciju un biznesa garantiju fondam INVEGA rīkoties gluži pretēji un noslēgt līgumu ar LCKS par jaunu uzņēmumu mikrokreditēšanas programmas īstenošanu. Valsts saskatīja kredītsabiedrībās partnerus, lai nodrošinātu finanšu pieejamību iedzīvotājiem, kurus komercbankas uzskatīja par pārāk riskantiem, t. i., jauniešiem līdz 29 gadiem, bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām. No kopējā izsniegto kredītu skaita pēc trim gadiem neveiksmīgi ir tikai 3%! LCKS to panāca, jo apzinājās iepriekšējo kļūdu iemeslus un, sadarbojoties ar Seimu, Lietuvas Banku un Finanšu ministriju, riskus novērsa, apmācot cilvēkus, ieviešot attiecīgus standartus kreditēšanā, informācijas sistēmu pielietošanā, risku vadībā, nevis aizliedzot nodarboties ar komersantu kreditēšanu.
Kreditēšanas programmas ietvaros kredītsabiedrības saņēma atbalstu administratīvo resursu stiprināšanai, kapitāla pietiekamības un likviditātes uzlabošanai, kā arī informācijas sistēmas pilnveidošanai. LCKS uzrauga un vērtē kredītsabiedrību darbības kvalitāti un riskus. Kredītsabiedrības Lietuvā veic iemaksas Noguldījumu garantiju fondā, bet atšķirībā no Latvijas uztur arī savu Likviditātes un stabilizācijas fondu.
Finanšu pārvaldība vienmēr saistīta ar riskiem, bet tos nevar novērst, aizliedzot darīt, bet gan apgūstot prasmi riskus vadīt. Mācoties no Lietuvas pieredzes, Latvijas krājaizdevu sabiedrībām jāapvienojas un kopā ar valsti un pašvaldībām jāveido nacionāla finanšu sistēma, kas kalpo Latvijas iedzīvotāju interesēm.
*Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs