Iespējams, nelielai daļai būvniecības nozares pārstāvju tas ļaus izvairīties no būvatļaujas apturēšanas, ja to apstrīd tiesā. Šādi gadījumi praksē bija, un šis aspekts bija viens no svarīgākajiem, kas motivēja ieviest jaunu būvniecības regulējumu.
Pēc pusgada šī mērķa rezultāts vislabāk redzams būvvaldēs, kur nozares speciālists atrodas pa vidu starp pasūtītāju, projektētāju un būvnieku. Tieši ikdienas darbs atklāj daudzas jaunā likuma un to pavadošo tiesību aktu nepilnības un kļūdas. To ir milzums, un tās var atstāt paliekošas sekas, radot jaunus Zolitūdes traģēdijas analogus. Lai arī publiski tiek apgalvots, ka tiek darīts viss, lai šādas traģēdijas neatkārtotos, reāli nozarē valda milzīgs haoss, problēmu ir vairāk nekā iepriekš. Turpretī jaunā likumdošana šīs problēmas nevis risina, bet padara vēl sarežģītākas.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir process, kas saistīts ar būvatļaujas saņemšanu un reālo būvdarbu sākšanu. Saskaņā ar jauno Būvniecības likumu būvatļaujas saņemšana nedod tiesības sākt būvdarbus. Vārds «būvatļauja» ir saliktenis, kas sastāv no diviem vārdiem «būvēt» un «atļaut». Kā var neļaut, ja dokumenta nosaukums skaidri definē - «atļaut»?
Šajā procesā tiek muļķoti pilnīgi visi, arī pasūtītājs, kurš šo būvatļaujas nozīmi uztver pavisam vienkārši - projektētājs saņem būvatļauju, tātad nākamajā dienā traktori būs objektā.
Tikmēr jēdziens «būve» jaunā likuma izpratnē ir «ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni)». Vēlos uzdot retorisku jautājumu - vai zārks un nogrimis kuģis arī ir būve? Savukārt jaunajā būvatļaujā, kas saskaņā ar likumu ir «administratīvais akts», nav paredzēta vieta būvvaldes amatpersonas parakstam. Tā ir absurda situācija, ko uzskatāmi demonstrē jaunais regulējums.
Turpinot par absurdiem, ne mazāk kurioza ir situācija ar jaunajiem būvnormatīviem, kas tieši saistīti ar Būvniecības likumu. Liela daļa no tiem nav ne tikai apstiprināti, bet nav pat sagatavoti! Simtiem projektu ir «iestrēguši» pašvaldību būvvaldēs, un speciālisti nevar izskatīt projektus, jo nav atbilstošu normatīvu. Nav pat Latvijas būvnormatīva ar piemērojamajām slodzēm, seismiku u. c. Būvniecības likuma un normatīvo aktu veidotājiem acīmredzot pietrūcis zināšanu un izpratnes par reālo būvniecības procesu.
Zolitūdes traģēdijā pārseguma konstrukcija sabruka brīdī, kad ēka tika ekspluatēta un vienlaikus notika būvdarbi virs šīm telpām. Pēc traģēdijas likumā tika ieviesta norma, kas noteica - ja sabiedriskās ēkās notiek būvdarbi virs telpām, šo ēku ekspluatācija uz būvdarbu laiku ir jāpārtrauc. Skaidrs un pareizs lēmums. Savukārt situāciju, kad būvdarbi notiek zem šīm telpām, likums neparedz un nenosaka ekspluatācijas apstādināšanu. Šāda situācija ir vairāk nekā absurda, bet likuma izstrādātāji to nav pamanījuši.
Līdztekus sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka būvniecība turpmāk būs pilnīgi droša. Diemžēl būvvaldēs speciālisti ir pārkrauti ar darbiem, tāpēc zūd kvalitāte. Šo patieso ikdienas realitāti no augšas neviens neredz.
Būvnieki, kas cerēja uz ātru dokumentu sakārtošanas procesu, būs nelaimīgi, jo būvatļaujas saņemt nav vienkārši. Aizkavēsies valsts un pašvaldību objektu celtniecība, samazināsies to projektu apjoms, kuru īstenošanai plānots izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Būvvaldēm nav jāuzņemas atbildība par likumdevēja neizdarībām. Īsāk sakot - likumdevējs nav nodrošinājis sabiedrībai mierīgu dzīvi drošās ēkās.
Nav vienotas izpratnes par jaunā likuma lietošanu. Katrā no pašvaldībām regulējumu lieto atbilstoši savai izpratnei un pieredzei. Tā ir katastrofa, ja katrā būvvaldē likums tiek traktēts pa savam neziņas un neizpratnes dēļ.
Uzsvēršu, ka būvniecība ir visstraujāk augošā nozare valstī, tās devums IKP ir ap 7%. Varbūt laiks klauvēt pie Ministru prezidentes durvīm un aicināt padomāt par visstraujāk augošās nozares pareizu sakārtošanu? Varbūt Ekonomikas ministrijā vajadzētu darboties būvniecības speciālistiem un būvniecībā kompetentiem juristiem, kas nepieļautu tik daudz kļūdu? Un cilvēkiem pēc būvvaldes apmeklējuma nebūtu jāsaka tā, kā savā iesniegumā rakstīja kāds apmeklētājs: «Tūkstošreiz nožēloju, ka sāku būvniecību, jo es jau nevarēju iedomāties, ka valsts politika tiks pavērsta pret tautu.»
*arhitekte