Valstij būs jāuzņemas atbildība par Liepājas metalurga glābšanu. Un šeit noteikti nav runa par akcionāru glābšanu, kuru spējas izvest uzņēmumu no krīzes ar katru dienu izraisa lielākas šaubas.
Situācijas stabilizāciju ir uzņēmies tā sauktais kreditoru klubs, bet, ņemot vērā, ka Liepājas metalurga kreditoru vidū lielākie ir Valsts kase, valstij piederošā banka Citadele un uzņēmums Latvenergo, var teikt, ka patlaban lielākais Liepājas metalurga kreditors ir valsts. Valstij būs jāizlemj, ko darīt.
Divi lielākie uzņēmuma akcionāri Iļja Segals un Sergejs Zaharjins bija piekrituši vienoties - gan ar būtiskiem labojumiem. Trešais - Kirovs Lipmans - atteicās to darīt. Tiek meklēti citi juridiskie risinājumi.
Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks turpina stāstīt, ka Liepājas metalurga glābšana ir akcionāru rokās, lai gan par to ir acīmredzamas šaubas.
Iepriekš sarunā ar laikrakstu Diena viens no Liepājas metalurga akcionāriem - Iļja Segals - atzina, ka investors tiek piesaistīts, tiek veikts padziļinātās uzticamības pārbaudes due diligence process.
Savukārt trešais akcionārs Kirovs Lipmans stāsta, ka esot piesaistījis nopietnu banku. Pārdot Liepājas metalurgu nav tas pats, kas pārdot vecu auto. Pat pērkot lietotu auto, saprātīgs pircējs to nogādā uz tehnisko apskati uzticamā servisā. Skaidrs, ka bez due diligence procesa tāda uzņēmuma kā Liepājas metalurgs pirkšana ir neiespējama. Tā veikšana šāda lieluma uzņēmumā prasa laiku un nopietnu sadarbību ar uzņēmuma vadību. Ja tā nav, investora piesaiste ir tikai nodomu līmeņa stāsti.
Domāju, ka valdība labi apzinās Liepājas metalurga situāciju. Diemžēl publiskie signāli, kuros ministri distancējas no uzņēmuma problēmām, liecina, ka ir arī variants - Liepājas metalurgu neglābt.