Maize ir vietējs produkts, kas paredzēts vietējam tirgum. Tā ka mēs vismaz pagaidām nekādu ietekmi nejūtam. Turklāt mēs savu produkciju neeksportējam ārpus ES.
Šā gada sākumā starptautiskais uzņēmums Fazer izveidoja jaunu struktūrvienību - Fazer Bakery Baltic. Kādi ir jūsu uzdevumi?
Vēsturiski mums ir bijusi divu veidu darbība. Mēs strādājām atsevišķi triju Baltijas valstu tirgos, un līdztekus bija arī kopēja Baltijas organizācija. Taču mēs nonācām pie secinājuma, ka visefektīvāk būtu izveidot vienu kopēju struktūrvienību, kas atbild gan par Latvijas, gan Lietuvas, gan arī Igaunijas tirgiem. Mums ir liela pieredze, strādājot šajos, respektīvi, Baltijas valstu tirgos, un mēs sapratām, ka vislabāko rezultātu sasniegsim, ja zināšanas un pieredzi par katru no minētajiem tirgiem apvienosim un pieredze, kas gūta vienas Baltijas valsts tirgū, organiski papildinās un mijiedarbosies ar zināšanām, kas gūtas citu Baltijas valstu tirgos. Tas arī ļauj padarīt mūsu darbu efektīvāku.
Minēšu tikai vienu piemēru - vislielākie pārdošanas apjomi kviešu maizei, kuru ražo Ogrē, ir Lietuvas tirgū. Savukārt vislabākā ekspertīze par rudzu maizes ražošanu mums ir Lietuvā, un mēs to varam izmantot arī Latvijā un Igaunijā. Protams, ir arī lokālas atšķirības. Ja mēs runājam par saldskābmaizi, tad Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tie ir trīs atšķirīgi produkti. Tomēr kopīgā mums ir vairāk nekā atšķirīgā.
Vai konkurence maizes tirgū ir spēcīga, un kādas ir Fazer stiprās puses?
Konkurence ir ļoti liela. Uzņēmumam nav nekādu lielu šķēršļu, lai ienāktu šajā tirgū. Īpaši pēdējā laikā ir saradušās daudzas mazās maizes ceptuvītes, jo to izveide neprasa lielas investīcijas. Protams, daļa no tām pēc neilga laika savu darbību beidz, taču drīz atkal citas mazās ceptuvītes nāk vietā.
Jāpiebilst, ka visfragmentētākais tirgus, respektīvi, visvairāk nelielu tirgus dalībnieku ir Lietuvā, savukārt Latvijā un Igaunijā ir trīs lielie spēlētāji. Mūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ir zināšanas, kas ir starptautiskas un pārbaudītas vairākos tirgos, turklāt par daudziem dažādiem produktiem.
Vai ir vērojama tendence, ka pircēji dod priekšroku mazajām maizes ceptuvēm?
Gan jā, gan nē. Ja mēs runājam par maizes tirgu kopumā, manuprāt, būs divas plūsmas. Pirmā - mazās maizes ceptuves, kuru skaits tikai pieaugs, jo cilvēki vēlas iegādāties svaigi ceptu maizīti blakus mājai. Otra plūsma būs lielās maizes ceptuves, kurām ir pietiekami daudz līdzekļu, lai investētu pētniecībā un attīstībā, pētītu pircēju vēlmes un radītu aizvien jaunus produktus. Es domāju, ka ar laiku izzudīs vidējie maizes cepēji, saglabāsies tikai mazie nišas produktu ražotāji un - paralēli arī - lielās modernās ceptuves.
Vai Fazer iegulda līdzekļus pētniecībā un attīstībā, un kāds ir to īpatsvars?
Jā, mēs pētniecībā un attīstībā investējam gana daudz līdzekļu. Es nevaru nosaukt precīzus skaitļus, bet tā ir viena no mūsu priekšrocībām. Mums ir atsevišķs departaments, kas nodarbojas gan ar esošo produktu uzlabošanu, gan jaunu produktu radīšanu. Ļoti nozīmīgi ir tas, ka mēs strādājam starptautiskā uzņēmumu grupā un varam pārnest zināšanas par kādu produktu no viena tirgus uz citu.
Ja mēs salīdzinām uzņēmējdarbības vidi trīs Baltijas valstīs, kas ir kopīgs un kas - atšķirīgs?
Kultūras nedaudz atšķiras, bet tās nav milzīgas atšķirības. Piemēram, Lietuva ir pēdējā no trim Baltijas valstīm, kas pievienosies eirozonai (2015. gada 1. janvārī - red.). Protams, ir atšķirības, piemēram, nodokļos. Tomēr līdzīgā ir daudz vairāk.
Un tomēr - kurā valstī ir mazāk birokrātijas?
Vispirms jau - liela birokrātija ir padomju laika mantojums, un tā noteikti mazinās. Ja runājam konkrēti, šajā ziņā vislabākā situācija ir Igaunijā. Tomēr visās Baltijas valstīs situācija kļūst aizvien labāka. Turklāt ir vienots Eiropas tirgus, kura dalībnieces ir visas trīs Baltijas valstis, un mums ir jāievēro kopējie noteikumi vienotajā tirgū.
Jūsu pārstāvētajam uzņēmumam ir rūpnīcas gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Kurā valstī ražošana ir vislētākā?
Ja runājam par darbaspēka izmaksām, Igaunijā mūsu rūpnīca atrodas Tallinā, kas ir valsts galvaspilsēta, un, protams, tur izmaksas ir visaugstākās. Latvijā mūsu rūpnīca ir Ogrē, kas ir 40 kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas. Ogres priekšrocība ir lētāks darbaspēks, taču zināms mīnuss ir grūtības strādājošo piesaistē. Mēs pat organizējam savu transportu, lai darbiniekus no tuvākās apkārtnes nogādātu uz darbu ceptuvē Ogrē. Viszemākās darbaspēka izmaksas ir Lietuvā, taču visefektīvākā un modernākā ražošana ir Latvijā, jo šeit mūsu ceptuve ir vislielākā un mūsdienīgākā. Tā ka ražošanas izmaksas ietekmējošie faktori savā starpā izlīdzinās, jo vienas valsts trūkumus kādā jomā kompensē priekšrocības kādā citā.
Daudzi investori ir nobažījušies par augstajām elektrības cenām.
Jā, tas uztrauc arī mūs, turklāt maksa par elektrību nemitīgi pieaug, un tas negatīvi ietekmē biznesu. Tieši tāpēc mēs pērn Latvijā daudz investējām energoefektivitātes programmās, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu.
Vai ir atšķirības starp trim Baltijas valstu elektroenerģijas tirgiem?
Protams. Vissliktākā situācija ir Lietuvā, kur ražotājiem ir visaugstākās cenas. Arī kopumā energoresursu cenas visaugstākās ir Lietuvā. Fazer visās Baltijas valstīs elektrību pērk no Eesti Energy, kura piedāvātās cenas ir vispievilcīgākās.
Kādas ir Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprās un vājās puses?
Man vēl ir pāragri par to spriest. Pajautājiet man to pēc pusgada, tad es varēšu kompetentāk atbildēt.
Tomēr, vispārīgi vērtējot, kādi ir priekšnoteikumi, lai investori gribētu konkrētajā valstī ieguldīt?
Divas galvenās lietas ir nodokļu sistēma un resursu pieejamība, es šeit runāju galvenokārt par darbaspēku un infrastruktūru. Visām Baltijas valstīm pats galvenais, kur jāiegulda, ir izglītība un zināšanas. Mums ir jābūt gudrākiem nekā lielajām valstīm, kurām ir vairāk cilvēkresursu. Mēs varēsim konkurēt tikai ar savām smadzenēm. Protams, liela priekšrocība ir Baltijas valstu ģeogrāfiskais novietojums, jo, lai vai kā, mēs esam tilts un vārti uz lielajiem austrumu reģionu tirgiem.
Vai Latvijā sastopaties ar darbaspēka trūkuma problēmu?
Jā, tā ir problēma. Mūsu vadības līmeņa cilvēki nāk no Rīgas, bet ceptuvē strādājošos piesaistām no Ogres un tuvākās apkārtnes. Jāteic, ka vislielākais darbinieku trūkums bija pirms ekonomiskās krīzes, kad visi gribēja strādāt celtniecībā, kur varēja vislabāk nopelnīt. Tagad situācija attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanu ir uzlabojusies.
Kāda ir vidējā strādnieku alga?
Tā ir stipri virs minimālās algas valstī. Konkrētus skaitļus gan nesaukšu konkurences dēļ. Mūsu biznesā, kā jau teicu, konkurence ir liela. Tāpēc, ja ir vēlme piesaistīt kvalificētus strādājošos, jāmaksā adekvāta darba alga. Protams, mēs maksājam visus nodokļus, es to pat īpaši negribu uzsvērt, jo tas ir pašsaprotami. Ilgtermiņa ieguldījumi darbiniekos pilnīgi noteikti atmaksājas.
Kādēļ jūs Latvijā par savas ceptuves vietu izvēlējāties tieši Ogri?
Fazer grupa izvēlējās Ogri, jo tur jau bija labi aprīkota un strādājoša ceptuve - Ogres maiznieks -, kas pirms tam bija apvienojusies ar maiznīcu Druva. To vajadzēja tikai modernizēt un efektivizēt. Jāsaka, Latvijā 60% no mūsu produkcijas tiek pārdoti tieši ar Druvas zīmolu.
Kā jūs raksturotu Baltijas valstu pircēju paradumus, vai tie laika gaitā mainās?
Vispirms jāteic, ka, manuprāt, nav tāda «Baltijas pircēja». Ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pircēji, tiem gan ir daudz kā kopēja, tomēr ir arī lietas, kas atšķiras. Ja runājam par pircēju paradumiem, tie ļoti mainās. Vispirms jau paradumus ietekmē tas, ka cilvēki daudz ceļo un iepazīst dažādus pārtikas produktus. Tas ir noteicis, ka maizes tirgū popularitāti strauji ieguvušas tā sauktās franču maizes un čabatas (ciabatta). Cilvēki salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem kļuvuši mazāk konservatīvi un aizvien vairāk vēlas iepazīt jaunas garšas un nomēģināt dažādus produktus. Cilvēku paradumus ietekmē arī demogrāfiskā situācija. Proti, ģimenes kļūst mazākas. Pirms pieciem gadiem iecienītāki bija lieli maizes klaipi, bet tagad daudz populārāki ir mazie maizes klaipiņi, jo vienkārši ģimenes ir mazākas. Pirmskrīzes pircēji bija mazāk apzinīgi - tika pirkti lielie klaipi, un to, ko neapēda, izmeta. Tagad cilvēki daudz apzinīgāk izvēlas, cik daudz maizes vērts pirkt vienā reizē, lai maize nebūtu jāizmet miskastē, un es uzskatu to par ļoti labu tendenci.
Kas ir noteicošais - cena vai kvalitāte?
To ietekmē katra pircēja ienākumu līmenis. Latvijā ļoti populāras ir akcijas, visi pērk akcijas preces. Lietuva to jau zināmā mērā ir pārdzīvojusi. Lietuvā pircēji galveno uzmanību pievērš kvalitātei. Latvija vēl aizvien pārdzīvo akciju kultūru preču iegādē. Tomēr maizes tirgū aizvien vairāk pieprasīti ir produkti ar pievienoto vērtību - veselīga maize, maize ar dažādām sēklām un graudiem. Visās Baltijas valstīs pircēji aizvien vairāk izvēlas maizi ar dažādām piedevām. Viens no mūsu jaunumiem ir maize ar saulē vītinātiem tomātiem. Maize mūsdienās ir daudz kas vairāk nekā tikai sviestmaizes pamats.
Kāda ir jūsu sadarbība ar tirgotājiem, un varbūt jūs domājat paši par savu veikalu?
Drīzāk - nē. Mēs esam lieli ražotāji un vēlamies sasniegt pēc iespējas lielāku skaitu pircēju. To var izdarīt tikai ar vairumtirdzniecību, esot lielākajās veikalu ķēdēs. Ar savu veikalu pie ceptuves īpaši lielu auditoriju sasniegt nevar. Mums ar lielveikalu ķēdēm ir visnotaļ laba sadarbība, tas ir mūsu ceļš pie pircēja.
Latvijā izraisījusies diskusija, vai jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Kāds ir jūsu viedoklis?
Tas palīdzētu pircējiem izvēlēties aizvien kvalitatīvāku preci, jo cenas būtu zemākas, bet es uzskatu, ka nedrīkstētu PVN samazināt tikai noteiktiem produktiem, - vai nu mēs PVN samazinām visai pārtikai, vai nemazinām vispār. Diskusija par samazinātu PVN likmi pārtikai ik pa brīdim atsākas arī Lietuvā, tomēr pašlaik tā nav prioritāte.