Daudzu pašvaldību vadība noslēpumus pielieto, šķiet, lai ierobežotu opozīcijas aktivitātes un varētu bez šķēršļiem īstenot neviennozīmīgus un pat aizdomīgus projektus. Tādējādi zaudētāja ir visa sabiedrība, jo tai nav iespēju uzzināt daudzpusīgu informāciju - to, ko pašvaldības administrācija noklusē un neiekļauj par iedzīvotāju naudu izdotajās informatīvajās avīzēs.
«Noslēpumu ir ļoti daudz, piemērus varētu saukt neskaitāmus! Spilgtākais - divus gadus rakstījām pieprasījumus, lai iepazītos ar [Jelgavas novada domes] juridisko pakalpojumu līgumu, ko vadība noslēdza par aizdomīgi lielu summu un nepārliecinošu argumentāciju. Uz jautājumiem bija atrakstīšanās, un tikai pēc piektā iesnieguma mums ļāva izlasīt to līgumu. Es šaubos, vai pozīcijas deputātiem nākas saskarties ar tādu pretestību informācijas iegūšanai, turklāt viņi ne pret ko neprotestē un ir daudz mazāk aizdomīgi pret saviem varas partneriem,» saka Jelgavas novada domes opozīcijas deputāts Madars Lasmanis (Vienotība). Viņš atzīmē, ka formāli nekāda slepenība nepastāvot, tajā pašā laikā «atrakstīties var visādi»: «Sistēma nedarbojas demokrātiski, domes sēdēs nav izsmeļošas informācijas par lēmumiem. Piemēram, ja man jābalso, vai domei ņemt 300 tūkstošu eiro aizņēmumu, tad es gribu saprast, kam ņemam, redzēt tāmes. Tas pats attiecas uz iepirkumiem, ko pie mums gandrīz vienmēr pavada skandāli, bet, līdzko sāk izjautāt, tā vadība norāda uz laika trūkumu un iesaka rakstīt informācijas pieprasījumu vai meklēt to pašam. Pa to laiku lēmums tiek netraucēti pieņemts.»
Pašķirstīt, bet nekopēt
Lai ierobežotu opozicionāru aktivitātes, Saskaņas pārvaldītajā Rēzeknes pilsētas domē pat radīta jauna iekšējā kārtība, kas katram deputātam paredz sēdes laikā par noteiktu tēmu uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Atšķirībā no iepriekšējā mēģinājuma šādi savaldīt opozīciju, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzskatīja par nepieņemamu, liekot Rēzeknes pilsētas domei to pārstrādāt, šoreiz lēmums stājās spēkā.
«Dažreiz viņiem ir problēmas to informāciju sameklēt atklātos avotos, un mēs viņiem palīdzam - tiem, kuri neorientējas, iedodam attiecīgās saites uz pašvaldības mājaslapu. Aizklātas informācijas ir ļoti maz - tikai tad, ja tas attaisnojams ar normatīviem, un katrā konkrētā gadījumā mēs pieņemam lēmumu, vai informācija paredzēta publiskai izplatīšanai, vai arī tā būs aizklāta. Vairāk tas attiecas uz pašvaldības uzņēmumiem, kuru vadība ir tiesīga lemt - ko atklāt, bet kas būs komercnoslēpums,» Dienai skaidro Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa).
Tikmēr šīs pašvaldības domes opozīcijas deputāts Jāzeps Korsaks (Latgales partijas, NA un ZZS apvienība) pauž pretēju viedokli - Rēzeknes vadība izmanto visas savā rīcībā esošās sviras, lai «aizbāztu opozīcijai muti» un netraucēti īstenotu savu politiku: «Esam interesanta pašvaldība - likvidēja pašvaldības policiju, tagad iedzīvotājiem naktī vienīgais variants ir saukt Valsts policiju, taču tās funkcijas ne vienmēr pārklājas ar pašvaldības policiju. Tāpat arī no kultūras nama neērtās vadības plāno atbrīvoties, reorganizējot visu iestādi, kā rezultātā iegūs krievvalodīgie kolektīvi, bet latviešiem būtiski pasliktināsies organizatoriskā virsvadība. Vēl tiek plānota apšaubāma slimnīcas un poliklīnikas apvienošana, taču izsmeļošas atbildes gūt neizdodas. Nav uzticības pozīcijas it kā cēlajiem mērķiem.» J. Korsaks arī atklāj, ka opozīcijas deputātiem neesot tikuši izsniegti pašvaldības kapitālsabiedrību detalizēti gada pārskati: «Administrācija ļāva dokumentus pašķirstīt tikai uz vietas, viņu acu priekšā, aizbildinoties, ka kopēšana prasa pārāk lielus resursus. Taču pāršķirstot nav iespējams iedziļināties - neesmu grāmatvedis!»
Noslēpumu ražošanu nepieļauj
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldību deputātiem neatkarīgi no to partijiskās piederības jābūt pieejamai visai informācijai un dokumentiem, ko neaizliedz normatīvi: «Ja likumā paredzētā informācija un dokumenti nav pieejami, var uzskatīt, ka tiek traucēts pilnvērtīgi veikt deputāta pienākumus.»
Atsevišķi likumi - no kuriem galvenie ir Informācijas atklātības likums un Likums par pašvaldībām - reglamentē informācijas pieejamības un aprites kārtību pašvaldībās, kam pamatā ir labas pārvaldības princips un caurspīdīgums. Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēm mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vēlētāju intereses. VARAM pārstāve Laura Jansone norāda, ka pašvaldībām nav nekontrolētu pilnvaru informācijai noteikt ierobežotas pieejamības statusu: noslepenošana iespējama vienīgi Informācijas atklātības likuma ietvaros - sensitīvie dati, sarakstes dokumenti, iekšējā audita gaitā iegūta informācija un tamlīdzīgi.
Klusās nanotehnoloģijas
Situācija gan nav viennozīmīga, un grēkojot arī opozīcijas deputāti - aptaujātie pašvaldību vadītāji Dienai atklāj, ka nereti notiekot ieriebšanas mēģinājumi, noplūdinot ierobežotas pieejamības informāciju, tāpat arī atsevišķi opozicionāri savas tiesības izmanto ļaunprātīgi un pieprasa administrācijai sagatavot nesamērīgi daudz datu: «Rungai ir divi gali - nedrīkst būt tā, ka vieniem ir lielāka piekļuve informācijai - tas ir nedemokrātiski. Un otrs gals ir tāds, ka kāds var dzīt muļķi tiktāl, ka dome vairs nespēj strādāt - tai nākas rakstīt vēstules, darbiniekiem gatavot kilogramiem smagas papīru kaudzes, meklēt informāciju arhīvos, lai gan pa to laiku varētu darīt citus tekošos darbus,» norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Reģionu alianse). Viņš pauž gandarījumu, ka viņa vadītās iestādes nolikums pirms kāda laika papildināts ar īpašu reglamentu, kas nosaka informācijas pieejamības kārtību un ko pieņēmuši arī opozīcijas deputāti: «Var teikt, ka Ādažu novada dome šajā ziņā varētu būt paraugs citām pašvaldībām, kuras netiek galā ar informācijas pieprasījumiem. Pašvaldībās pastāv divas vadības metodes: turēt slepenību un publiskot tikai tik daudz, lai neviens ar to neko nevarētu iesākt, bet mūsu pieeja ir pretēja - visi var uzzināt visu, arī par kapitālsabiedrībām, un atklātība atbruņo. Pašlaik klimats iestādē uzlabojies, jo visi saprot, ka no viņiem neko neslēpj un viņi netiek pazemoti kā opozīcija. Sarunāties ar vēstuļu un iesniegumu starpniecību nav pareizi. Protams, visam ir savi limiti, jo sēdes jābeidz daudzmaz laikā.» Kāda Ādažu novada domes opozīcijas deputāte, kura lūdza savu vārdu nepubliskot, Dienai arī atzīst, ka viņa vienmēr saņēmusi visu sevi interesējošo informāciju par pašvaldības finansēm, plāniem un lēmumiem.
Līdz caurspīdīgumam tālu ir Latvijas lielākajai pašvaldībai - Rīgai. Galvaspilsētas domes opozīcijas partijas - Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) - deputāts Ģirts Lapiņš saka, ka gandrīz pilnībā noslepenots viss, kas saistīts ar Rīgas domes (RD) lielāko kapitālsabiedrību - Rīgas satiksmi (RS). Turklāt uzņēmumam piešķirtas tiesības veikt iepirkumus, tos neizsludinot publiski, kā tas bijis arī «nanotehnoloģiju» tīrāmo līdzekļu gadījumā: «Sešus gadus, kopš domi sāka vadīt Nils Ušakovs (Saskaņa), Revīzijas komisijai bija nobloķēta pieeja RS dokumentiem. Tur ir, ko pētīt, un ne tikai RS!» Tagad NA apņēmusies iestādē panākt neatkarīgas Revīzijas komisijas atjaunošanu, «bez kuras godīgs un caurspīdīgs Rīgas pašvaldības darbs nav iespējams» un, kā piebilst NA RD frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis, pašlaik galvaspilsētā pastāvot varas vertikāle un praktiski iespējamās nelikumības neesot atklājamas, jo esošā Audita un revīzijas pārvalde ir mēra tiešā pakļautībā. RD vadības oficiālajā atbildē Dienai gan norādīts, ka deputātiem esot iespējas «iegūt diezgan plašu informāciju, ja tā saistīta ar deputāta pienākumu izpildi».