Ģeometriskā progresijā
Ņemot vērā faktu, ka jau pirmsskolas vecuma bērni nereti ir ar lieko svaru, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģei Ivetai Mintālei Dienai jāatzīst, ka saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām nākotnē pieaugs. Turklāt liekais svars nav vienīgais sirds un asinsvadu slimību riska faktors. Sirds veselību būtiski ietekmē arī paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis asinīs, fizkultūras trūkums un smēķēšana. Kopā tas viss ģeometriskā progresijā palielina risku saslimt ar sirds slimībām. Skumjākais ir, ka bērni nepiedzimst aptaukojušies - tas notiek, ja vecāki nepievērš uzmanību bērna fiziskajai aktivitātei, ēdiena izvēlei un ēšanas paradumiem.
Latvija diagnostikas un ārstēšanas ziņā neatpaliek no citām valstīm, taču panākumu atslēga slēpjas savlaicīgā problēmu atklāšanā. Tieši tāpēc cilvēkiem jārūpējas par savu veselību un jāvēršas pie ārsta. I. Mintāle min gadījumus, kad jauni cilvēki, kuru ģimenēs ir sirds veselības problēmas, dodas pie ārsta, lai izvērtētu savu riska profilu un uzzinātu, kā esošos riskus novērst vai samazināt. Tomēr tādu cilvēku nav daudz, liela daļa dzīvo ar devīzi - ar mani jau nekas nenotiks. Nevarētu gan teikt, ka situācija neuzlabojas, bet ārsti vēl nevar būt apmierināti, piebilst kardioloģe.
Atpazīt simptomus
Pirmās un klasiskās pazīmes, kas var liecināt, par sirds problēmām, ir spiedošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs fiziskas slodzes laikā. Ja tādas parādās, nedomājot jāvēršas pie ārsta, uzsver I. Mintāle. Principā jebkuras pašsajūtas izmaiņas, īpaši pie lielākas slodzes vai stresa situācijās, piemēram, pastiprināts nogurums un pārlieku paātrināts pulss var būt iemesls, lai vērstos pie speciālista. Tāpat par ārsta vizīti jādomā paaugstināta asinsspiediena vai augsta holesterīna gadījumā. Savukārt, ja ārsta kabinetā cilvēks tā arī neparādās un nekādas izmaiņas ikdienas dzīvē neveic, sekas var būt jau sirds mazspēja, infarkts vai insults.
Lai no tā izvairītos, jāievēro gan samērā vienkāršas lietas - pareizs uzturs, fiziskās aktivitātes, jāatturas no cigaretēm un pārlieku lielas alkohola lietošanas. Ievērojot šos pamatprincipus, cilvēkam svars ir normas robežās, kā arī ir stabils asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis asinīs. Turklāt arī pacienti ar pozitīvu ģimenes anamnēzi attiecībā uz miokarda infarktu agrīnā vecumā, mainot dzīves stilu un pieturoties pie veselīga dzīvesveida, var aizkavēt slimību pat gadu desmitus.
Veselības centra 4 kardioloģe Dace Lūriņa Dienai gan piebilst, ka tiem cilvēkiem, kuri aptuveni 40 gadu vecumā vēlas sākt aktīvi sportot, bet iepriekš to nav darījuši, tomēr vajadzētu konsultēties ar ārstu un veikt vismaz slodzes testu. Taču šādu gadījumu ārstes praksē ir maz. Turklāt cita problēma ir tā, ka pacienti maz zina par savu veselības stāvokli un nereti viņiem ir grūti pastāstīt par savu asinsspiedienu, holesterīna vai cukura līmeni asinīs.
Zinām par visu citu
Zināšanu gan trūkst arī par veselīgu pārtiku, kas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem labai sirds veselībai. «Mums apkārt ir tik daudz lietu, par ko mēs zinām visu - par telefoniem un TV, par mašīnām un modi, bet nulle zināšanu ir par sevi. Ja cilvēkam ir fantastiska mašīna, viņš noteikti zinās, cik kvalitatīvas eļļas mašīnai jāizmanto, kāda degviela jālej, bet par sevi nezina neko. Galvenais, lai ir sāta sajūta un piebāzts vēders. Neloģiski,» neizpratnē ir I. Mintāle.
Viņa, runājot par to, ko drīkstētu un ko nedrīkstētu ēst, norāda, ka jādomā loģiski: «Neēd to, ko tava vecmāmiņa neatpazītu kā ēdamu.» Tas nozīmē, ka ēdienam jābūt garšīgam, svaigam, labas kvalitātes un pēc iespējas mazāk rūpnieciski apstrādātam. Līdz ar to nevajadzētu uzturā lietot tādus rūpnieciskos ražojumus kā desas, cīsiņus, kausētos sierus, dažādus saldos ēdienus, cepumus un bulciņas. Jāciena sava veselība, gatavojot maltīti mājās no sezonas dārzeņiem, zivīm, kvalitatīvas liesas gaļas un piena produktiem, lietojot daudz pilngraudu produktu, pākšaugu un garšaugu.