37 gadus vecais A. B. Breivīks tika ievests tiesas zālē, kas drošības apsvērumu dēļ izveidota cietumā Šīenā ap 130 km uz dienvidrietumiem no Oslo, kurā viņš ieslodzīts. Pēc roku dzelžu noņemšanas viņš pagriezās pret mediju pārstāvjiem un pacēla labo roku nacistu sveicienā.
A. B. Breivīks savā sūdzībā apgalvo, ka valsts pārkāpusi divus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantus - vienu, kurā aizliegta nehumāna vai degradējoša izturēšanās vai soda sankcijas, un citu, kurš garantē tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un korespondences brīvību.
Kopš viņa paveiktā nozieguma A. B. Breivīks ir izolēts no citiem ieslodzītajiem. Īpaši tiek kontrolēti arī viņa kontakti ar ārpasauli. Varas iestādes apgalvo, ka viņa korespondence tiek cenzēta, lai nepieļautu, ka viņš izveido «ekstrēmistu tīklu».
Otrdien - prāvas pirmajā dienā - tiesa uzklausīja abas puses pārstāvošo juristu argumentāciju, paredzams, ka pats A. B. Breivīks varētu liecināt trešdienas rītā.
A. B. Breivīkam 2012. gada augustā tiesa piesprieda 21 gada cietumsodu par astoņu cilvēku nogalināšanu sprādzienā pie valdības ēkas Oslo un par 69 cilvēku - lielākoties pusaudžu - nogalināšanu ar šaujamieroci Darba partijas jauniešu organizācijas pasākumā Ūteijas salā. Slepkavošana salā ilga stundu un 13 minūtes. Šajā laikā viņš metodiski vajāja un nogalināja daudzus no aptuveni 600 Darba partijas pasākuma apmeklētājiem. Šo partiju A. B. Breivīks vainoja par multikulturālismu. Viņam piespriesto sodu var pagarināt, ja viņu atzīs par bīstamu sabiedrībai.
Jaunā prāva jau uzplēsusi nogalināto cilvēku ģimeņu un slepkavības dienā izdzīvojušo brūces. Ūteijā savainotais Viljars Hansens, uz kuru A. B. Breivīks raidīja piecas lodes, pirmdien tvītoja: «Breivīks ir dabūjis, ko gribēja. Viņš tiek apbrīnots ekstrēmi labējās aprindās un var izplatīt naidu no kameras.»