Uzlieciet 3D brilles! - ikviens izstādes Latvijas glezniecības meistardarbi. XIX gadsimta beigas-XX gadsimta vidus apmeklētājs tiek aicināts izbaudīt ne tikai pašu ekspozīciju, bet arī Kustīgās gleznas.
Līdz 24. augustam Rīgas biržā apskatāmā izstāde ir papildināta ar desmit tajā redzamo mākslas darbu interaktīviem attēliem, kuriem ir piešķirts telpiskums, kustība un skaņa: Vilhelma Purvīša Pavasara ūdeņos iet ledus, Ludolfa Liberta Kārļa Zāles portretā latviešu tēlnieka rokā gruzd cigarete un Jāzepa Grosvalda Trīs krustos atskan dziesmiņa: «Mūsu mazais izlūkpulciņš/ Klus' caur tumsu aizzogas.» Šī ir iespēja šos mākslas darbus izpētīt tuvplānā, varbūt pat atklāt kādas detaļas, kuras pirms tam nav tikušas pamanītas. Varbūt, ka tieši tādā veidā kāds pirmo reizi ieraudzīs karavīrus, kuri uz saviem pleciem nes madonnu ar ložmetēju vienā no visievērojamākajiem Kārļa Padega darbiem.
Kopumā izstādē Latvijas glezniecības meistardarbi ir eksponēti ap piecdesmit vairāku paaudžu izcilāko klasiķu darbu. «Šī izstāde ir domāta cilvēkiem, kuri ilgojas pēc tās mākslas, kas bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā,» teic muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece. «Kad šo ēku vēra ciet uz rekonstrukciju, uz turieni plūda cilvēku straumes, lai uz ilgāku laiku atvadītos no klasikas. Pēdējā dienā mēs nevarējām aizslēgt muzeju, jo cilvēki nāca un nāca,» viņa atceras, turklāt šī ekspozīcija varētu uzrunāt tūristus, kuri uz Rīgu ir atbraukuši tieši kā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Izstādes Latvijas glezniecības meistardarbi kuratores Aijas Brasliņas izvēlētie darbi skatītājam ļauj aizceļot uz XIX gadsimta beigām, kad strādāja Pēterburgas Mākslas akadēmijā izskolojušies Kārlis Hūns un Jūlijs Feders, turpināt ar leģendārā trio Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera un modernistu darbiem un noslēgt ekspozīcijas apmeklējumu ar atgriešanos reālismā. «Tā ir unikāla Latvijas mākslas kolekcija, kuras ļoti mērķtiecīgu vākšanu savulaik uzsāka divi muzeji - Rīgas pilsētas mākslas muzejs un Valsts mākslas muzejs,» piebilst Ginta Gerharde-Upeniece, atgādinot par nepārtrauktas mākslas darbu krāšanas nepieciešamību arī mūsdienās.
«Eksistē klišeja, ka latviešu māksla ir pelēkie un brūnie toņi, bet paskatieties uz Jāņa Tīdemaņa un Leo Svempa darbiem! Kāda ekspresija ir Kārļa Padega mākslā!» Ginta Gerharde-Upeniece norāda. Izmantojot līdzības ar patlaban tik aktuālo koru dziedāšanu, viņa cer, ka vecmeistaru darbi kopā ar jauno tehnoloģiju izmantošanu Kustīgajās gleznās Latvijas glezniecības klasikai ļaus ieskanēties visā tās daudzbalsībā. «Koši un iespaidīgi.»