Mareks Mejeris
Kā pietrūka, lai vairāk pacīnītos par uzvaru?
Mums visvairāk pietrūka spēles kvalitātes noturēšanas ilgākā laika posmā. To var teikt gan par aizsardzību, gan uzbrukumu. It kā visu labi darījām, rezultāts pamazām parādījās, taču tad vienā brīdī visu izlaidām. Tas mūs izsita no ritma. Pamazām to atguvām, atkal cēlām spēli uz augšu, taču tad atkal paši visu iegūto sagrāvām. Tā nedrīkst. Ja arī kādā epizodē kaut kas mazliet nesanāk, ir jāsavācas un jāspēlē, labi jāspēlē, tālāk. Šoreiz tas nesanāca.
Kāpēc nesanāca?
Domāju, tur sava loma ir tam, ka mēs visi cits citu vēl ne līdz galam esam izpratuši, iepazinuši. No pagājušā gada sastāva esam palikuši tikai daži spēlētāji, turklāt ir jauns treneris, pavisam citādas kombinācijas. Vēl mēģinām adaptēties jaunajā sistēmā. Šī bija tikai otrā spēle, tāpēc kvalitāte vēl jāatrod. Protams, ir žēl, ka neizmantojām savas iespējas, kaut kur nenoticējām un paši arī atdevām spēli.
Kāpēc pēdējā ceturtdaļā tik ļoti neveicās uzbrukumā?
Tas bija sāpīgākais brīdis. Neiemetām savus metienus. It kā jau var kaut ko norakstīt uz nogurumu, taču arī viņi bija tikpat piekusuši un taisīja muļķīgas kļūdas.
Kas izdevies pirmajās divās sezonas spēlēs no tā, ko gaidīji?
Pozitīvi, ka mums ir aizsardzība. Piespiežam pretiniekus kļūdīties un spēlēt citādi, nekā viņi plānojuši. Tomēr arī tur vēl ir daudz jāpieliek.
Šajā komandas modelī jūties labāk nekā iepriekšējā?
Ir citādi. Ne labāk, ne sliktāk. Šobrīd vēl ir ļoti grūti salīdzināt, jo arī pats iesaistījos komandā vēlāk, pēc starta izlasē. Vēl jāpaiet laikam, lai visu sajustu.