Jāpiebilst, ka airBaltic ir vienīgā Baltijas aviokompānija, kas strādā ar peļņu, jo Lietuvas nacionālā aviokompānija Air Lithuania šopavasar bankrotējusi, savukārt Igaunijas aviokompānija Estonian Air strādā ar zaudējumiem un notiek Eiropas Komisijas izmeklēšana saistībā ar tai sniegto valsts atbalstu.
Gaida piedāvājumu
A. Matīss stāsta, ka 22. jūnijā ticies gan ar Lietuvas, gan ar Igaunijas par nozari atbildīgajiem ministriem un izteicis priekšlikumu iegādāties daļu airBaltic akciju. «Mani Lietuvas un Igaunijas kolēģi par šo priekšlikumu izrādīja interesi. Tagad Satiksmes ministrija gatavo piedāvājumu, kas varētu būt gatavs augustā,» stāsta ministrs. Taujāts, cik daudz akciju varētu tikt pārdots, A. Matīss teic, ka par to vēl pāragri runāt, tāpat kā par cenu. Taču jebkurā gadījumā trim Baltijas valstīm būs ne mazāk kā 51% akciju, kas ir svarīgi, lai airBaltic nezaudētu Eiropas Savienības (ES) aviokompānijas statusu. Kā šis 51% akciju sadalīsies starp trim Baltijas valstīm, būs atkarīgs no katras valsts finansiālā ieguldījuma, taču A. Matīss prognozē, ka Latvijai tas varētu būt vislielākais.
Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas viceministrs Arijands Šliups uzsver, ka vienas reģionālās aviokompānijas izveide noteikti būtu pareizs lēmums. «Tik mazām valstīm kā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai uzturēt katrai savu aviokompāniju ir neiespējamā misija. Viena reģionālā aviokompānija būtu daudz konkurētspējīgāka, tādēļ mēs ar interesi gaidām Latvijas piedāvājumu par airBaltic akciju iegādi,» stāsta A. Šliups. Tiesa, pagaidām viņš gan neprognozē, cik daudz akciju un par kādu summu Lietuva būtu gatava iegādāties. Arī Igaunijas Satiksmes ministrijā norāda, ka par Latvijas priekšlikumu esot interese, taču konkrētāk komentēt varēšot tikai pēc piedāvājuma saņemšanas.
Nopelnīti miljoni
A. Matīss uzsver, ka airBaltic kļūšana par vienīgo reģionālo aviokompāniju Baltijā noteikti vairos tās konkurētspēju. Tomēr, ja arī Lietuva un Igaunija izlems iegādāties daļu aviokompānijas akciju, tas nenozīmē, ka netiks meklēts stratēģiskais investors. Taču, kā uzsver satiksmes ministrs, šādai reģionālajai aviokompānijai, kas apkalpo triju Baltijas valstu tirgus, piesaistīt investoru būs vieglāk.
AirBaltic komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags uzsver, ka jau šobrīd airBaltic uzskatāma par reģionā spēcīgāko aviokompāniju, jo jau pašlaik nodrošina atsevišķus tiešos reisus no Viļņas un Tallinas. «Mūsu mērķis ir tuvāko piecu gadu laikā nodrošināt 11 tiešos reisos gan no Viļņas, gan Tallinas. Jāatgādina, ka vēl tikai pirms diviem gadiem no minētajām galvaspilsētām piedāvājām tikai netiešos reisos,» stāsta J. Vanags. Taujāts, vai airBaltic nebaidās, ka to piemeklēs Air Lithuania bēdīgais liktenis, J. Vanags stāsta, ka airBaltic ir daudz priekšrocību. «AirBaltic flote ir modernāka, ar zemākām izmaksām nekā Lietuvas un Igaunijas aviokompānijām. Tāpat mūsu priekšrocība ir daudzie sadarbības partneri mūsu galamērķos, piemēram, Austrian Airlines un citi. Jāteic, ka pēdējos gados airBaltic bijusi reģiona spēcīgākā aviokompānija, kas jau divus gadus pēc kārtas strādā ar peļņu. Pērn peļņa bija vairāk nekā 10 miljoni eiro,» skaidro J. Vanags. Viņš arī stāsta, ka airBaltic nepieciešamas investīcijas flotes atjaunošanai. Plānots iegādāties 13 reaktīvās lidmašīnas par kopējo summu virs viena miljarda eiro.
Arī kritika
Satiksmes ministrijas ieceri pārdot airBaltic akcijas Lietuvai un Igaunijai gan asi kritizē transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, kurš uzskata, ka tas kompāniju var novest pat līdz maksātnespējai. «Šāds modelis, kad vairākām valdībām pieder viena aviokompānija, ir pagājušā gadsimta shēma, pēc kuras darbojas piemēram, SAS, kas pieder Zviedrijai, Dānijai un Norvēģijai. Taču jāteic, ka SAS šis darbības modelis rada problēmas, un redzams, ka XXI gadsimtā tas īsti nestrādā, jo pārāk smagnēja ir gan akcionāru, gan menedžmenta struktūra. Ja tādu izveidos airBaltic, es jau gara acīm redzu, kā ministri strīdas, cik reisiem jābūt no katras galvaspilsētas, cik pilotiem un stjuartiem jābūt no katras valsts, kādai jābūt struktūrvienību pārstāvniecībai katrā valstī. Tie jau vairs nebūs biznesa lēmumi, kas tiks pieņemti. Piekrītu, ka tirgus jākonsolidē un jābūt vienai reģionālajai aviokompānijai, taču to var panākt, arī strādājot pēc pašreizējā modeļa.»
Pretējās domās ir aviācijas eksperts Kārlis Krastiņš, kurš pārstāv finanšu konsultāciju uzņēmumu Prudentia. «Satiksmes ministrijas priekšlikums par airBaltic akciju iegādes piedāvāšanu Lietuvai un Igaunijai ir pareizs. Piekrītu, ka vairāku valstu sadarbība uzņēmuma pārvaldē ir sarežģīta, taču līdz šim airBaltic menedžments pierādījis savu efektivitāti. Pats galvenais - tas ir labs veids, kā paaugstināt airBaltic konkurētspēju, tai kļūstot par reģionālu aviokompāniju,» norāda K. Krastiņš. Taujāts, kādēļ Prudentia, kuru valdība piesaistīja kā partneri, lai atrastu airBaltic stratēģisko investoru, līdz šim tas tā arī nav izdevies, K. Krastiņš min vairākus šķēršļus. «Stratēģiskā investora piesaisti kavēja daudzās airBaltic tiesvedības, kā arī tas, ka Eiropas Komisija bija uzlikusi arestu valsts akcijām uzņēmumā. Tagad arests noņemts, tiesvedības beigušās un airBaltic pamatkapitālu izdevies palielināt līdz 83 miljoniem eiro. Līdz ar to apstākļi investora piesaistei ir daudz labvēlīgāki. Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik Eiropas Savienībā investori tiek meklēti vairāk nekā desmit aviokompānijām,» stāsta K. Krastiņš.