Apšaudē tika nošauti divi miliči Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, operators Andris Slapiņš, skolnieks Edijs Riekstiņš un nāvīgi ievainots operators Gvido Zvaigzne. Tie nebija pirmie PSRS impērisko konvulsiju upuri Latvijā, tajā pašā 20. janvārī pēdējā gaitā bija pavadīts pirmais OMON upuris Roberts Mūrnieks (viņa piemiņas vietu pie Vecmīlgrāvja tilta tajā pašā vakarā OMON izpostīja). Viena lode ielidoja arī toreizējā izglītības ministra Andra Piebalga kabinetā.
Vainīgo meklējumos iesaistījās arī Diena. Desmit dienu pēc traģēdijas, 1991. gada 30. janvārī, Dienas rakstā Melnās nakts melnie labirinti savus 20. janvāra secinājumus par nakts apšaudes veicējiem publiskoja Dienas izmeklēšanas grupas dalībnieki Dzintars Zaļūksnis un Jānis Vilnītis. «Veicām paralēlu notikumu izmeklēšanu - iztaujājām lieciniekus, apskatījām video materiālus, notikumu vietas, izanalizējām ložu trajektorijas. Daudz informācijas sniedza nogalinātā A. Slapiņa pēdējie filmas kadri.» Seko teikums: «Veicot izmeklēšanu, nokļuvām melnās nakts melnajos labirintos…»
Šajos labirintos Dienas meklētājiem pavērās šāda aina: apmēram 20.45 pie Latvijas kompartijas sabiedriski politiskā centra redzēti aptuveni 10-12 vīriešu apģērbā, kas ļoti atgādinājis «melno berešu» formas tērpus. Vismaz divi no viņiem bijuši bruņoti ar automātiem. Stundas ceturksni pēc tam sākās drāma pie Iekšlietu ministrijas, kur aptuveni vienlaikus risinājās vairāki notikumi.
Raiņa bulvāris pie K. Valdemāra ielas un LPSR prokuratūras (tagad Francijas vēstniecība) tika aizšķēršļots ar bruņutransportieri un furgonu. Pie Iekšlietu ministrijas ēkas piebrauca «melno berešu vilītis». OMON versija - ieradušies uz pārrunām ar ministrijas amatpersonām. Šajā brīdī atskanēja šāvieni. Daudzas liecības Dienas pētniekiem ļāva secināt, ka «beretes» nešāva pirmās, šāvieni nāca no Iekšlietu ministrijas augšējo stāvu logiem. Tātad beretes tika izprovocētas.
No apsardzes miličiem apšaudē piedalījās tikai divi (viens no viņiem bija nošautais V. Gomanovičs). Taču liecinieki apgalvo, ka OMON vienība apšaudīta vismaz no četriem ministrijas ēkas logiem. «Gan šie, gan citi fakti liek secināt, ka jau pirms OMON ierašanās IeM ēka ir bijusi ieņemta,» rakstīja Zaļūksnis un Vilnītis, pieļaujot, ka «viesi» ministrijā neilgi pirms akcijas sākuma iekļuvuši caur blakus esošā kara komisariāta ēku un ministrijas piektā stāva logiem. «Šie «viesi» arī izprovocēja OMON kaujinieku uguni.»
Apšaude bija daudz ilgāka, nekā nepieciešams. Tam bija vismaz trīs iemesli, pieļāva Diena: radīt troksni, novērst uzmanību no citiem notikumiem, dot laiku viesiem evakuēties no ministrijas ēkas. Turklāt šauts tika arī no kanāla krasta un Bastejkalna apkārtnes. A. Slapiņa nogalināšanas apstākļi lika domāt, ka uz viņu šauts no gulbju mājiņas vai tās apkārtnes. S. Konoņenko, iespējams, nogalinājis snaiperis no veikala Orbīta jumta.
OMON šajā akcijā nebija galvenā loma, secināja Dienas izmeklētāji. Tomēr to, kas bijis šis trešais spēks, nenoskaidroja ne uz karstām pēdām, ne arī vēlāk, lai gan minējumu netrūkst. (Piemēram, šo rindu autoram reiz intervijā aizplīvurotus mājienus, ka viņš arī bijis tas trešais spēks, savulaik ir izteicis kāds pret zirgiem nevienaldzīgs kādreizējais aizsardzības ministrs, bet šī apgalvojuma nopietnības pārbaudē Diena neiztiktu bez cilvēka mentālā stāvokļa noteikšanas speciālistiem).