Vēlētāju aptaujas liecina, ka viņas vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) svētdienas balsojumā zaudēs balsis pret imigrantiem noskaņotajai partijai Alternatīva Vācijai (AfD), kas 6. martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās Hesenes federālajā zemē ieguva vairāk nekā 12% vēlētāju atbalstu un kļuva tur par trešo lielāko politisko spēku pēc CDU un Sociāldemokrātiskās partijas (SPD).
Migrācija nosaka toni
Vācijas reģionālajās vēlēšanās noteicošajiem vajadzētu būt tādiem jautājumiem kā drošība, infrastruktūra un skolas, kas ir federālo zemju valdību atbildības jomas, tomēr šoreiz vēlēšanu dienaskārtību nosaka migrācijas krīze. «Šīs vēlēšanas ir ļoti svarīgas, jo būs kā lakmusa tests [federālās] valdības strīdīgajai bēgļu politikai,» Diseldorfas Universitātes politologs Jenss Valters sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Milzīgais migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums un Jaungada svinību laikā vairākās Vācijas pilsētās notikušie masveidīgie seksuālie uzbrukumi, kuros tiek turēti aizdomās arī iebraucēji, lielā daļā sabiedrības sējuši nepatiku pret A. Merkeles nostāju, ka jāuzņem visi, kas lūdz patvērumu.
Jaunākās aptaujas liecina, ka Vācijas dienvidrietumu federālajā zemē Bādenē-Virtembergā CDU varētu iegūt 28,5% balsu un ierindoties otrajā vietā pēc Zaļās partijas, kurai prognozē 33,5%, vēsta izdevums Bild. Vēl oktobrī par CDU bija gatavi balsot 38%. Visticamāk, liela daļa agrāko partijas atbalstītāju balsos par AfD, kurai svētdienas balsojumā prognozē 12,5% vēlētāju atbalstu.
Kaimiņzemē Reinzemē-Pfalcā, kur kopš kopš 1991. gada valda sociāldemokrāti, pērn jūlijā par CDU vēlējās balsot 42% vēlētāji, bet par SPD - 33%. Pašlaik situācija ir mainījusies, jo svētdien par abām partijām varētu balsot 35%. Savukārt par AfD, ko pagājušajā vasarā atbalstīja tikai 3% (lai iekļūtu reģionālajā parlamentā, nepieciešams pārvarēt 5% barjeru), vēlēšanās balsošot 9%.
Austrumvācijas federālajā zemē Saksijā-Anhaltē, kas ir viens no Vācijas nabadzīgākajiem reģioniem, vēlēšanas var nest lielas pārmaiņas. Pēdējās prognozes liecina, ka par CDU tur varētu nobalsot 29%, bet par SPD - tikai 15,5%. AfD varētu saņemt 19% (vēl septembrī partiju atbalstīja 5%). Ja CDU un SPD kopā neiegūs vismaz 50% balsu, tās būs spiestas veidot koalīciju ar radikālo Kreiso partiju (20%) vai zaļajiem (6%).
Mobilizē pret AfD
Populistiskā AfD izveidojās 2013. gadā un manifestēja savu vēlmi, lai Vācija atteiktos no eiro, taču pēdējo mēnešu laikā tā ir kļuvusi par skaļāko A. Merkeles imigrācijas politikas kritiķi. Janvārī partija paziņoja, ka policijai vajadzētu apsvērt iespēju šaut uz migrantiem, kas nelikumīgi šķērso robežu.
AfD atbalstu šonedēļ izteikusi galēji labējā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD), par kuras aizliegšanu lemj Vācijas konstitucionālā tiesa. NPD aicinājusi savus atbalstītājus Saksijā-Anhaltē un Reinzemē-Pfalcā balsot par AfD, kuras vadība atbildēja, ka ignorē šo ierosinājumu.
CDU, SPD un zaļo līderi Reinzemē-Pfalcā cenšas mobilizēt vēlētājus pret populistisko spēku. «Visiem demokrātiem ir jāiet un jābalso,» amatpersonu teikto citē vietējais laikraksts Rhein-Zeitung. Vācijas Katoļu centrālkomiteja paziņojusi, ka neielūgs «ksenofobiskās» AfD pārstāvjus uz organizācijas sanāksmi maijā Austrumvācijas pilsētā Leipcigā.