Pēdējos trīs gados Latvijas augstskolās ārvalstu studentu skaits, kas studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai, ir palielinājies no 2757 līdz 5458. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā secināts, ka 72% no viņiem ar studijām ir apmierināti, bet starp galvenajiem iemesliem par labu Latvijai ir Eiropas Savienības dalībvalsts statuss, citāda kultūra, studiju valoda, dzīvošanas izmaksas, droša vide un zemā studiju maksa. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš gan piebilst, ka valstij vajadzētu vairāk domāt par tās tēlu, jo tikai katrs piektais to minējis kā iemeslu te mācīties.
Veiktais pētījums tagad būšot kā pierādījums, lai arī valsts lielāku uzmanību pievērstu augstākās izglītības eksportspējas celšanai. D. Auers piebilst, ka katrs tūkstotis jaunu ārvalstu studentu gadā nozīmētu 27 miljonu eiro pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Šādi aprēķini veikti, ņemot vērā, ka students sedz ne tikai mācību maksu, bet tērē arī ceļa izdevumiem, dzīvošanai, izklaidei un citām vajadzībām. Aptaujās arī secināts, ka šī nauda pārsvarā nāk no studentu mītnes zemes.
Lai veicinātu augstākās izglītības eksportu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Ārlietu ministriju patlaban strādā pie to augstskolu saraksta, ko valsts turpmāk atbalstīs. Kā Dienai skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, par valsts līdzekļiem Augstākās izglītības informācijas centrs popularizēs tās augstskolas, par kuru studiju kvalitāti būs pārliecība. Šobrīd tiek diskutēts par kritērijiem, kas augstskolām jāizpilda, līdz ar to šādas iespējas teorētiski būs katrai. «Šis tirgus ir atvērts, ārkārtīgi pievilcīgs, un tām augstskolām, kam mēs ticam, mēs varam nostāties blakus. Savukārt tām, kurām vēl ir jāapliecina sevi, mēs dodam iespēju ieskrieties,» saka A. Kiopa. Kā labos piemērus viņa jau šobrīd min Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Biznesa augstskolu Turība.
Pie augstskolu likuma šobrīd strādā darba grupa arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ar praktiskiem priekšlikumiem komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) sola iepazīstināt rudenī. Tad arī domnīca Certus ieplānojusi jau runāt par konkrētām lietām, kas jādara, lai izglītības eksportu attīstītu. Līdz tam notiks darbs ar nozares profesionāļiem.
Jāsaka gan, ka jau tagad augstskolu pārstāvji min ļoti konkrētas lietas, kas būtu jāuzlabo. Pēc RSU rektora Jāņa Gardovska domām, pirmkārt, šobrīd pārāk ilgi notiek iepriekš iegūtās izglītības dokumentu atzīšana Latvijā, kas atsevišķos gadījumos pat neļauj studētgribētājus uzņemt, un, otrkārt, valstij būtu jāiegulda sava artava, palīdzot augstskolām veidot infrastruktūru, piemēram, dienesta viesnīcām. Savukārt, ja ir vēlme piesaistīt vairāk cilvēku no trešajām pasaules valstīm, jāņem vērā, ka viņu maksātspēja nav tik liela.