Vakar Saeimā notika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā runāja par politisku atbalstu televīzijas veidošanai, kura sniegtu normālu informāciju krievu valodā iepretim Maskavas murgiem. Ideja laba, un atbalsts vajadzīgs. Dīvaini vienīgi, ka komisija sarosījusies tikai tad, kad četri bijušie un esošie žurnālisti, t. sk. Dienas galvenais redaktors Madžiņa kungs, uzrakstījuši vēstuli Eiropas priekšniekam Barrozu, lai šie tur Briseles galā blakus morālajam atbalstam iedod arī kādu drusciņu naudas.
Sākumā radās maldīgs priekšstats, ka sēde var nenotikt, jo Madžiņa kungs nebija ieradies izskaidrot un atbildēt. Uz konsultanta bargo jautājumu Dienas šefs atbildēja, ka grūti pārgrozīt plānus, ziņu par pasēdēšanu saņemot iepriekšējā vakarā.
Maldās tie, kas uzskata, ka nu sēde izjuks, jo nav tak galvenā atbildētāja. Tālākā stunda (ar dažiem izņēmumiem) liecināja, cik ļoti prasmīgi politikas ļaudis un tuvu stāvošie iemācījušies aizpildīt tukšumu ar tukšumu.
Īss ieskats. Komisijas vadītāja Mūrnieces kundze ieteic vārdu dot Latvijas TV priekšniekam Beltes kungam. Gan jau šis kaut ko zināšot. Beltes kungs nezina vis. Tomēr, stingrāk piespiests, atzīst, ka «pie tā tiek strādāts», bet «te laikam nebūs īstā vieta, kur stāstīt par detaļām». Apmulsums. Mūrnieces kundze mudina citus izteikties, vai viņi par vai pretī jaunā kirilicas kanāla taisīšanai. Tad seko pagarlaicīga klimpiņpolka, kur katrs pa brīdim lec priekšā, lai nodejotu vienu un to pašu.
Ievērības cienīgs ir Ārlietu ministrijas pārstāvja piebildums, ka ministrija vēlot projektam veiksmi, ko arī lai uzskatot par Ārlietu resora ieguldījumu šai lietā.
Zināmu disonansi piekrišanas šūpuļdziesmā ienes MTG/TV3 kompānijas pārstāve Zūzenas kundze, kura norāda, ka šitā lieta gana dārgi maksās un vēl jau nevar zināt, kas sanāks. Labāk būtu, ka valsts sagatavotu naudas paciņas un tad taisītu konkursus par pareiziem raidījumiem krievu valodā starp jau esošiem televizoriem. Tas būtu lētāk, drošāk un var just - kundze zina, kurš varētu to vislabāk izdarīt.
Radio un TV pārraudzītāju padomei (NEPLP) tiek uzdots sagatavot un iesniegt sīkāku informāciju par visām tām miglainajām lietām. NEPLP pārstāvis pretī, ka vispirms vajadzētu zināt, vai ir politisks atbalsts vai nav. Sēdes vadītāja atpakaļ - vispirms sīku informāciju un tad lems par atbalstu. Tā nu kādu laiku bumbojas un īsti nevar saprast, kuram pēdējais vārds, jo uzrodas jauns temats - vispār jau arī latviešu mēlē informācijas par ārvalstu lietām gauži maz. Kas tur par lietu? Latvijas TV pārstāvis Ņesterova kungs atbild, ka runāts tiek gana. - Nekas netiek! Minūtes jums tur pārāk mazas. Minūtes jāpataisa lielākas. Bundžu Jānis ierosinātu izdot dekrētu, ka ārzemju ziņām paredzētajām minūtēm jānosaka 95 sekunžu garums ierasto 60 vietā. Nav ideāli, bet labāk gan.
Tad nu pozitīvas atbalstīšanas klimpiņpolka nāk uz beigām. Gods komisijas vadītājai, kura beigās uz rezumējošo jautājumu - vai esam uzzinājuši ko jaunu, godīgi atbild - nē.
Kādēļ sēde vispār bija vajadzīga, ja atdeves nekādas? Tādus jautājumus uzdod politikas lietās nepieredzējuši laucinieki.
Ir pienācis signāls. Un uz signālu ir reaģēts. Turklāt pavisam konkrēti ieteikts politikas minūtes Latvijas TV pastiept garākas. Vismaz de iure.
Ko gan jūs vēl gribējāt!?
*ļoti neatkarīgs eksperts