Lēmums pieņemts nolūkā atbalstīt LMT investīcijas ceturtās paaudzes jeb 4G mobilā interneta tīkla attīstībai. Operatora uzdevums būs 4G platjoslas internetu attīstīt mazāk apdzīvotās vietās, tādējādi iedzīvotājiem tiktu radīti labāki apstākļi komercdarbības videi. Tomēr, kā uzskata mobilo sakaru operatora Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, tas ir tikai aizbildinājums, un valsts šādā veidā mēģina uzņēmumu glābt no finansiālām grūtībām.
Jāpiebilst, ka LMT 4G pārklājums patlaban tiek nodrošināts Latvijas lielākajās pilsētās - to vidū Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Cēsīs, Jelgavā un citās.
V. Vancovičs Dienai uzsver, ka UIN atlaides piešķiršana kropļo konkurenci elektronisko sakaru nozarē un, viņaprāt, valsts ir uzdāvinājusi LMT minēto UIN atlaidi, neizvērtējot situāciju. «Ja valsts, neskatoties uz to, ka mobilo sakaru operatori attīsta 4G tīklu arī bez valsts atbalsta, tomēr uzstāj uz valsts atbalstu, tad šādi jautājumi jārisina, izmantojot atbilstošas metodes,» norāda V. Vancovičs un paskaidro, ka būtu nepieciešama analīze, kuras valsts teritorijas šajā kontekstā atzīstamas par atbalstāmām un cik lielā apmērā. Pēc tam būtu pareizi rīkot konkursu uz finansējuma piešķiršanu.
Teleoperatora Bite Tehniskās nodaļas vadītājs Gints Butens pauž neizpratni, kāpēc šāds UIN atvieglojums vispār nepieciešams: «Formāli, izpildot kritērijus, ikviens var saņemt UIN atlaidi, bet nav saprotama šo atvieglojumu piešķiršanas būtība. Informācijas ir tik maz, ka gribētos labāk saprast, kāda ir bijusi atvieglojumu nepieciešamība, ja reiz tīkla attīstība reģionos ir katra uzņēmuma maizes darbs.»
Vērsīsies Eiropas Komisijā
V. Vancovičs uzsver: «Tā nav mobilo sakaru operatoru ķilda, šis ir valstiskas domāšanas un labas saimniekošanas prakses jautājums. Valsts atbalsts deformē konkurenci mobilo sakaru nozarē kopumā, tādēļ vērsīsimies Eiropas Komisijā (EK).» Viņš arī saka, ka sākotnējā iecere pašiem pretendēt uz UIN bijusi kļūdaina, uzņēmums sapratis, ka šāds nodokļa atbalsts nebūtu korekts pret citām nozarēm. «Valstij nodokļu maksājumi ir ļoti nepieciešami - sākot ar veselības aprūpi, demogrāfijas uzlabošanu un bezdarba līmeņa samazināšanu līdz beidzot ar jaunu ceļu būvniecību. To nevar atsvērt ātrs internets mazapdzīvotās teritorijās, kurās turklāt jau šobrīd ir pieņemams mobilo sakaru pārklājums,» izklāsta Tele2 vadītājs.
LMT prezidents Juris Binde konkurentu rīcību uztver bez emocijām: «Lai viņi vēršas, kur grib. Atbilstošie Ministru kabineta (MK) noteikumi tika pieņemti, lai stimulētu tautsaimniecības attīstību. Līdz šim neviens šos normatīvos aktus nav apšaubījis. UIN atlaide iepriekš tika piešķirta Latvijas finierim, arī Dobeles dzirnavniekam. Ja kāds saka, tas kropļo konkurenci, tad var teikt, ka Dobeles dzirnavnieks taču nav vienīgais savas nozares produkcijas ražotājs, arī Staburadze un Laima nav vienīgie saldumu ražotāji, bet šādu atlaidi šie uzņēmumi ir saņēmuši.» Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kas UIN atlaides piešķiršanas principu atbalsta, norāda, ka ar EK UIN atlaides piešķiršana ir saskaņota.
Pavļuts pret atlaidi
Rekomendāciju valdībai par UIN atlaides piešķiršanu pieņēma ekspertu komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no sešām ministrijām, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe norāda, ka jau pirmajā MK sēdē, kad tika skatīts jautājums par UIN atlaides piešķiršanu, Ekonomikas ministrija (EM) bijusi skeptiska. «Priekšlikums bija nepiešķirt UIN atlaidi LMT sākotnēji piedāvātajam projektam, jo, mūsuprāt, tas neatbilda UIN atlaides mērķim un bija vairāki riski. EM lūdza arī KP atzinumu, kas saskanēja ar ministrijas pozīciju un vērsa uzmanību uz iespējamiem konkurences kropļojumiem tirgū,» stāsta D. Grūbe. KP jau iepriekš izplatīja paziņojumu, norādot, ka šāds atbalsts LMT nostāda privileģētā stāvoklī. KP uzsvērusi arī to, ka elektronisko komunikāciju tirgus līdzšinējās konkurences apstākļos nodrošina pietiekamu motivāciju ieguldīt attīstībā, un operatori pakalpojuma attīstībā investīcijas veiktu arī bez valsts atbalsta. Par spīti iebildumiem, arī KP viedoklis netika ņemts vērā. «Mūsu rīcībā nav informācijas, uz kā pamata pieņemts lēmums piešķirt nodokļu atvieglojumus LMT. Mēs sniedzām savu atzinumu EM, tomēr, kā redzams, tas nav ticis ņemts vērā,» Dienai atklāj KP pārstāve Inita Kabanova.
Diskusija par atlaides piešķiršanu ne pirmo reizi atklāj nevienprātību pašā EM. Kaut gan ministrs D. Pavļuts pauž stingru nostāju pret šādas atlaides piešķiršanu, ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidri apliecināja savu atbalstu projektam, plašsaziņas līdzekļiem norādot, ka arī Bite, Tele2 un jebkurš cits mobilo sakaru operators var pieteikties atbalstam, ja viņi ir plānojuši lauku apvidos šādas investīcijas veikt.
Līdzīgu uzskatu pauž arī A. Matīss: «Uzskatu, ka UIN atlaide ir laba valsts iniciatīva, kā atbalstīt uzņēmējus. 4G ieviešana ir stratēģiski nozīmīgs projekts, un mēs atbalstītu ikvienu uzņēmumu, kurš pretendētu uz UIN atlaidi.»
«Tā ir viņu problēma»
«KP piedalījās komisijā, kas lēma par šīs atlaides piešķiršanu. Ja KP pārstāvji maina domas, tad tā ir viņu problēma,» vērtē J. Binde, turpinot uzsvērt, cik nozīmīgs 4G tīkls ir Latvijai: «4G tīkls mazapdzīvotās vietās ir nepieciešams, jo viņiem tur nav nekā. Ja mēs gribam Latviju attīstīt kā ekonomiski attīstītu sociālās labklājības valsti, tad galvenais uzdevums ir izveidot attiecīgu infrastruktūru. Tā kā ar konkursiem par viszemākajām cenām ceļu infrastruktūra novesta līdz tanku poligona līmenim, tad nekas cits neatliek, kā veidot otru infrastruktūru, kas ir virtuāla.» Tomēr telekomunikāciju eksperts Juris Kaža pauž neizpratni, kāpēc jāiegulda tik lieli valsts līdzekļi 4G infrastruktūrā, ja pastāv bažas, ka to patērēs maz cilvēku. «Īsti nesaprotu, kam tas ir domāts, vai policijas patruļmašīnai laukos? Varbūt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, lai vieglāk atrastu ceļu, ja notikusi kāda nelaime,» prāto J. Kaža.
Vēl jo vairāk neizpratne vērojama tāpēc, ka arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs izbūvē savu interneta pārklājumu. «Tā varētu būt alternatīva. Neviens no operatoriem negrib akcentēt, ka 4G patērētājam laukos nemaz tik ļoti to nevajag, ka pastāv iespēja atrast ko citu - sākot no Triatel tipa risinājumiem, beidzot ar to, ka cilvēks sarunā ar vietējo operatoru, lai tas uz ēkas jumta uzliek antenu, un, tā kā viņš ir vienīgais konkrētās frekvences lietotājs, tad viņam pat ir ātrāks internets nekā Rīgā,» uzskata J. Kaža.