Latvijas politiskā Olimpa ļaudis bieži stāv kameru priekšā, sniedz intervijas, līdz ar to teorētiski iespēja paskatīties, paklausīties sevi no malas viņiem nav sveša. Tomēr dažbrīd liekas, ka ir gan, vedinot uz no paša autora motivācijas viedokļa labvēlīgu aicinājumu - mēģiniet iedomāties, kā jūsu atklāsmes var uztvert pārējā sabiedrība. Daži šā mēneša piemēri.
Pēc valdības sēdes Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs informē publiku: Ministru kabinets iesaka finansēt mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% līmenī no programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. No vienas puses, apsveicami, ka valdība ieklausījusies pretējā viedoklī un gatava savas ieceres pārskatīt. No otras puses, mazliet piebremzēsim un, kā mēdz teikt, izgaršosim dzirdēto - lēmumi nodokļu politikā tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lietojot mazliet marksistisku terminoloģiju, bāze un virsbūve apgāzusies kājām gaisā. Vēlreiz: kopš kura laika neiekasētus nodokļus kompensē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Kas tas par absurdu? Jau citētais Ašeradena kungs televīzijā ironizē par veselības ministra «spridzināšanu», mainot Stradiņu slimnīcas vadību, un cenšas kliedēt bažas par klīnikas finansiālo stāvokli, uzsverot, ka Finanšu ministrija rūpīgi tam seko, tātad bažīties par nepatīkamiem pārsteigumiem klīnikai valsts garantēto aizdevumu kontekstā nav pamata. Ašeradenam ar prāta spējām viss ir kārtībā, tomēr konkrētajā situācijā viņš acīmredzot piemirsis, ka tieši tāpat tika runāts par valsts garantijām Liepājas metalurga gadījumā. Viss tiekot uzraudzīts, kontrolēts - un labi zināms, kā tas beidzās.
Nacionālā apvienība (NA) turpina pikti publiski komentēt koalīcijas partneru neskaidro nostāju termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības regulējuma sakarībā. Nekāda liberalizācija nav pieļaujama, jo ir drošības riski, apšaubāms ekonomiskais ieguvums utt. Skaidrs. Tikmēr NA ministriju pārraudzībā strādājošais Nacionālais integrācijas centrs piesaka kampaņu Savi cilvēki, kuras ietvaros, cik saprotams, centīsies veidot pozitīvu priekšstatu par tām pašām atļaujām. Labā roka nezina, ko dara kreisā?
Publika tiek kaitināta ar ziņām par nelietderīgiem tēriņiem miljoniem eiro apmērā dažādos IT projektos ministriju paspārnē, savukārt finanšu ministrs braši paziņo, ka «Grieķija nesaņems ne centu no Eiropas Savienības», ja nepildīs savas saistības. Acīmredzot Reira kungs pārāk daudz laika pavada citās «orbītās», jo pretējā gadījumā viņš varētu iedomāties cilvēku reakciju: vispirms iemācieties tikt galā ar miljoniem Latvijā, pirms uzskaitāt centus grieķiem... Neko nepareizu jau Reirs par Grieķiju nepateica, tomēr ir sajūta, ka viņš nejūt vietējo kontekstu.
Rezumējot: Straujumas valdībai nereti tiek pārmesta muļļāšanās un neizlēmība. Neiztirzājot šīs kritikas pamatotību, vienlaicīgi politiķi tieši jāaicina laiku pa laikam apstāties savā verbālajā skrējienā un pārdomāt, ko viņi saka, kā tas no malas var izklausīties un vai nevairos skepsi pret viņu darbību.