Taču šogad bija mainījies viens no Lāčplēša dienas simboliem - no tāluma nemirdzēja uguntiņu ierasti izgaismotais mūris. Sveču likšana tajā tika liegta - nesen veiktās rekonstrukcijas laikā aizbetonētas spraugas, turklāt arī Rīgas pils un tās mūra pārvaldītājas - v/as Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - jaunais vadītājs Mārtiņš Tols šogad ar mediju starpniecību aicināja cilvēkus izvietot sveces uz asfaltētās ietves un «citās atvēlētajās vietās», tādējādi pasargājot vēsturiskos ķieģeļus no izdedžu, vaska un liesmu karstuma radītiem bojājumiem un ļaujot ietaupīt ap 20 tūkstošiem eiro - tieši tik liela summa teju 300 m garā objekta restaurācijai pēc 11. novembra pasākuma tika iztērēta pērn.
Skicei jāpaciešas
Pārsteigumu par to, ka sveces nācās likt zemes līmenī, Dienai pauž Rundāles pils direktors un Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis: «Vasarā piedāvājām VNĪ ārzemju piemērus - ka slēdz braucamo daļu un uz ceļa izveido sveču mozaīku, tāpat - līdzās mūrim novietojamus statīvus, kuru skices jau bija radītas un atbalstītas padomē. Acīmredzot VNĪ ideju neīstenoja, tāpēc vizuālais efekts šogad izpalika.» Minētās skices autors ir arhitekts Artūrs Lapiņš no SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Viņš skaidro: «Piedāvājām mūra priekšā likt metāliskus statīvus ar kastītēm, kurās sabērtas smiltis, taču šogad tās nepaspēja uztaisīt. Klusībā ceru, ka nākamgad ideja materializēsies, jo gribas saglabāt iespēju svecītes likt acu līmenī, pretējā gadījumā tās nav redzamas. Turklāt nākamgad būs izgaismota arī restaurētā pils fasāde un vizuālā kompozīcija varētu būt iespaidīga.» Pārvietojamu metāla konstrukciju risinājumu par labu esam atzīst arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris - viņaprāt, tā esot draudzīga gan 11. novembra krastmalā iedibinātajai tradīcijai, gan vēsturiskajam mūrim. Asaris gan uzsver statīvu drošības nozīmību - lai tie neapgāztos vai neaizdegtos, kā tas bija pērn.
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) piekrīt, ka tieši Rīgas pils vēsturiskā aizsargmūra rotāšana ar svecītēm Lāčplēša dienā ir «sabiedrībā iemīļota, emocionāli un vizuāli skaista» tradīcija, un sola, ka aizvadītā atceres diena bijusi vienīgā reize, kad svecītes nācās likt zemē. To apliecina arī VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina - jau nākamajā dienā pēc 11. novembra iestādē sākusies darbu plānošana: «Nepieciešamas iepirkuma procedūras gan projektētājiem, gan izgatavotājiem, kā arī pats izgatavošanas darbs prasa laiku.» Iemesls, kāpēc to nepaspēja paveikt jau šogad, esot Rīgas pils remontdarbi, kas turpināšoties līdz nākamā gada novembrim.
Iestājas par tīrību
Krastmalā uzrunātie cilvēki gan bija pacilātā noskaņojumā un par svecīšu likšanu zemē, nevis ierasto spraušanu mūrī, nežēlojās. «Tumšais mūris svētku atmosfēru neietekmē,» norādīja topošais tētis Elvijs, un viņa dzīvesbiedre Kristīne piebilda: «Labi vien ir, ka tas netiek bojāts un visu gadu saglabāsies tīrs un skaists.» Arī kādas partijas jaunatnes organizācijas biedri Dace un Krišjānis uz pārmaiņām raudzījās ar izpratni - mūris ir vēsturisks piemineklis un tas jāsaudzē. Savukārt pensionāre Zaiga izteica cerību, ka atbildīgās iestādes līdz nākamajam gadam radīs risinājumu, lai ļaužu noliktās svecītes būtu redzamas no attāluma: «Gribētu šeit redzēt svečturus vai kādus paliktņus.» Vēl daudzi cilvēki bija līdzīgās domās, atbalstot pie mūra pieslienamu metāla konstrukciju izveidi un tajā pašā laikā paužot bažas, ka, ja risinājums netiks rasts, tumšais mūris nākamajos gados varētu atturēt rīdziniekus no došanās uz krastmalu - atceres dienas atzīmēšana tādā gadījumā pārceltos uz Brāļu kapiem.
Pusmūža kungs Andrejs šādu iespējamību gan uzlūkoja ar skepsi un piebilda: «Bez svecītēm mūrī tradīcija ir iespējama, taču bez cilvēkiem gan ne. Gribētos, lai mēs katru dienu būtu tik vienoti kā Lāčplēša dienas vakarā!»