«Mākslinieki ir radījuši telpisku izjūtu kartotēkas un domāšanas stratēģiju ainavu,» tiek pieteikta Rīgas mākslas telpas Mazajā zālē atklātā ekspozīcija Apceres apstākļi, kas ievada jaunrades programmu Intro. Izstādē piedalās pieci Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozares maģistrantūras programmas studenti.
«Viņi visi izaicina materiālu,» ekspozīcijas kopsaucēju atklāj tās kuratore Elīna Sproģe. Vienā no izstādes telpas stūra «tuksnešiem» māksliniece Anna Ceipe (1990) ir radījusi oāzi, kurā nolasāmas atsauces uz botāniku un manāmas jaunas vēsmas viņas daiļradē. Autore ir tikko atgriezusies no Beļģijas, kur papildinājusi zināšanas Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā Ģentē.
Mākslinieka un mūziķa Reiņa Semēvica (1991) uzmanības centrā ir «horizonta nesatricināmais līdzsvars». Zemes un debesu šķietamā saskares līnija turpinās no darba uz darbu - neskatoties uz mūžam mainīgajiem laikapstākļiem, apvārsnis vienmēr paliek vienā un tajā pašā augstumā. «Horizonts liek mums noticēt kādai neizskaidrojamai harmonijai jeb vietai, kur zeme sastopas ar debesīm, kas fiziski nemaz neeksistē,» akcentē ekspozīcijas kuratore.
Savulaik Vīnes Mākslas akadēmijā Austrijā studējušās Katrīnas Čemmes (1989) darba iedvesmas avots ir grāmatnīcās un kancelejas preču veikalos atrodamie papīra gabaliņi, uz kuriem cilvēki izmēģina rakstāmpiederumus. Māksliniece ir izvēlējusies atsevišķus švīkājumus un atveidojusi tos metālā, organiskajā stiklā u. c. Savukārt Māra Drozdova (1991) ir mēģinājusi savienot sietspiedes tehniku ar plastikas masu, uz kuras ir uzdrukājusi savus nelielā izmēra darbus, eksperimentējot ar tās fiziskajām īpašībām.
Izstādē Apceres apstākļi ir iespējams saskatīt ne vienu vien cīņu ar materiālu un tā dažādajām īpašībām - spēju absorbēt, deformēt, maldināt vai iekonservēt. Māksliniece Līga Spunde (1990) ir radījusi koku konstrukcijas, kas atgādina klinšu kāpšanas sienas ar notecējušām aizķerēm uz dabas fona. Elīna Sproģe vērš uzmanību, ka pārvarēšanas motīvs šajā darbā ieskanas ne tikai materiāla savaldīšanā, bet arī tēmas izvēlē, piemēram, bailēs no augstuma.
«Jaunas un ne tik apgūtas mākslas formas,» par jaunrades programmas Intro galveno akcentu saka kuratore, kura cer, ka šis projekts varētu turpināties arī nākamajā gadā (mākslinieku vecumam nav nozīmes!). Šajā sezonā ir gaidāmas vēl trīs izstādes - Paulas Pelšes un Klāva Lora, Kristiana Brektes un Modra Svilāna, kā arī Darjas Meļņikovas, Kaspara Groševa un Indriķa Ģelža.