Arī šī apņemšanās tika akcentēta vairākās runās, bet pirmais to paziņoja apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš sacīja: «Mums ir jābūt pirmajai partijai. Uzvarēt nozīmē iegūt no 30 līdz 35 vietām Saeimā. Ja Latvijā valdīs Nacionālā apvienība, tad Latvija vienmēr augs un pastāvēs.» Viņš arī uzskata, ka Latvijas politikā trūkst lielu mērķu un lielu ambīciju, šo tukšo vietu NA piesakoties aizņemt. Tiesa, kaut ko līdzīgu viens no līderiem Jānis Dombrava solīja arī pirms trim gadiem. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atgādināja, ka Tēvzemei un brīvībai/LNNK tikai vienu reizi bijusi premjera partija, kad 90. gadu otrajā pusē valdības vadītājs bija Guntars Krasts. Taču ministrs cer, ka pienāks laiks, kad valdību vadīs Roberts Zīle.
Savējos nesvītro
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK kongresā piedalījās gandrīz visi uz to deleģētie pārstāvji. No 736 biedriem uz kongresu bija izvirzīti 260 delegātu, no kuriem uz Ogri atbrauca 250. Lai gan vairākiem runātājiem bija grūtības bez kļūdām pateikt pilnu partijas nosaukumu, tas netika vienkāršots. Šogad bija jāpārvēl arī NA vadība, kura nemainījās, taču tika paplašināta. Par NA līdzpriekšsēdētājiem atkārtoti ievēlēja R. Dzintaru un Gaidi Bērziņu, bet tagad katram no viņiem būs arī vietnieks - J. Dombrava un R. Zīle. To var skaidrot ar R. Dzintara došanos bērna kopšanas atvaļinājumā uz pusgadu.
Eiropas Parlamenta deputātam R. Zīlem bija vislielākais atbalsts arī valdes vēlēšanās - par viņu nobalsoja 177 delegāti, Egilu Helmani atbalstīja 128, Dz. Rasnaču - 127, Jāni Iesalnieku - 118, ģenerālsekretāru Raivi Zeltīti - 105, Ievu Holmu - 91 delegāts. Valdē automātiski iekļauti Saeimas deputāti J. Dombrava, Ināra Mūrniece, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Inese Laizāne un Rihards Kols. Valdes vēlēšanās aiz svītras palikušo vidū ir arī bijušais NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis un Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis, kuram pietrūka vienas balss. Jāmin, ka tikpat kā nebija nederīgu biļetenu, ko var skaidrot ar galvenā balsu skaitītāja Ritvara Eglāja prasmi iemācīt kolēģiem, kā tie jāaizpilda. Viņš arī uzsvēra: «Nekas nav jāsvītro. Mēs neesam Vienotība, kas savējos svītro.»
Saglabāt stāju valdībā
Attieksme pret Vienotību un nedaudz arī pret otru koalīcijas partneri - Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) - netika slēpta. «Mēs esam daļa no valdības, bet redzams, cik haotiski tā strādā. Mēs iestarpinām labas lietas haotiskā sistēmā. Taču mēs esam kopā, jo jebkura cita alternatīva būtu katastrofa,» sacīja R. Dzintars. Viņš aicināja iestāties par tradicionālām vērtībām, kritiski vērtējot to, ka paziņojumu par piederību citai orientācijai novērtē kā drosmi, bet brīvības cīnītāju godināšanu 16. martā - par nosodāmu rīcību. Atzīstot, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai ir nepieciešama saliedēta valsts vara, I. Parādnieks tomēr uzskata, ka NA ir tiesības virzīt savus priekšlikumus arī nozarēs, par kurām atbildīgas citas partijas. Šajā valdībā neesot ne vecāko, ne jaunāko brāļu, to I. Parādnieks ieteica apzināties gan Vienotībai, gan ZZS. «Latvijas prezidentūra ir īstais laiks, lai apliecinātu Eiropai latviešu tautas vērtības,» teica I. Parādnieks.
Lai sasniegtu apņemšanās, J. Dombrava minēja vairākus uzdevumus - palielināt partijas biedru skaitu vismaz līdz 2000, aktivizēt darbu Latgalē un sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām, cīnoties par uzvaru Rīgā. Viņš arī uzteica NA ietekmes palielināšanos pēc Saeimas vēlēšanām, ar nelielu kampaņas finansējumu iegūstot 17 vietu parlamentā, Saeimas priekšsēdētāja amatu un trīs posteņus valdībā. Vienotības un ZZS kongresā par darbu valdībā parasti runā visi ministri, savukārt no NA pārstāvjiem bija ieradies tikai Dz. Rasnačs. Dažādu iemeslu dēļ kongresā nepiedalījās kultūras ministre Dace Melbārde un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kura darbības laikā jau pieņemti vairāki līdz galam neizskaidroti lēmumi, ieskaitot ministrijas pārstāvja nomaiņu Rīgas brīvostā.
Kongresā tikpat kā nedzirdēja paškritiku. Toties delegāti tradicionāli tika priecēti ar muzikāliem priekšnesumiem, un šogad tika sumināti arī partijas godabiedri. Tie bija Oskars Baltputns, Edgars Skreija, Alfrēds Suipe, Anta Rudzīte, Juris Dobelis, Aija Fleija, Velta Briedīte, Jāzeps Bernāns un Aleksejs Ozoliņš.