Nupat Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvojusi režisora Vara Braslas iestudētā izrāde Lattia, ko lugas autors Lauris Gundars nodēvējis par nacionālo detektīvu. Tajā uzdoti vairāki jautājumi, uz kuriem svarīgi sev atbildēt, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei - kāds īsti ir latvieša raksturs, kas radies daudzu tautību savijumā, vai spējam šajos senčos atpazīt savas patiesās saknes, savus stiķus un niķus?
Pats režisors atzīst, ka līdz pat šai dienai latviešu raksturu līdz galam nav izdevies saprast, tomēr izrādes tapšanas gaitā radušies vairāki secinājumi. «No vienas puses, mēs par zemu sevi vērtējam. No otras puses, mēs kādreiz šaujam savu enerģiju svilpē, nevis pašā lokomotīvē,» uzskata V. Brasla. Tādēļ šodien ir vērtīgi atcerēties laiku pirms pirmās atmodas, kad latvieši vēl neapzinājās savu vietu šajā zemē starp vācu muižniekiem un cariskās Krievijas ierēdņiem, kad tikai raisījās priekšnoteikumi, lai taptu nācija.
Viens no izrādes personāžiem ir jauniņais draudzes skolotājs Cimzas Jānis, tomēr režisors uzsver, ka luga nav ne strikti vēsturisks, ne biogrāfisks darbs - vairāk par viena tēla biogrāfiju izrādes veidotājus interesē brīdis, kad atsevišķos cilvēkos mostas vēlme nest gara gaismu pārējiem tautiešiem. «Ja nebūtu šādi cilvēki kaut kad dzimuši aizpagājušā gadsimtā, tad mūsu nebūtu kā nācijas. Ir šie indivīdi, šie dullie, kurus tajā laikā nesaprata un arī šodien ne, taču bez viņiem nebūtu tā, kas mums ir šodien,» saka V. Brasla.
Ko no šī vēstures posma var mācīties mūsdienu teātra skatītājs? Vispirms jau laikā, kad joprojām daudz sūkstāmies par Latvijas ekonomisko situāciju un valsti pamet ievērojams skaits cilvēku, iespējams apjaust, ka ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki. «Mēs šodien esam samērā labā situācijā, pateicoties ļoti daudzām iepriekšējām paaudzēm, kuras daudz riskantākos brīžos ir darījušas maksimālo,» teic režisors. Kādam citam izrāde, iespējams, liks pārvērtēt savas zināšanas par vēsturi un daudzas sociālas klišejas - par asinssūcējiem baroniem, no kuriem daudzi pirmie pulcināja zemnieku bērnus, lai mācītu viņiem lasīt, dziedāt, zīmēt, par vagariem, kas patiesībā bija tālaika muižu menedžeri, darbu rīkotāji un cienījami cilvēki.
Lugas notikumi risinās gudra un turīga latvieša Puriņu Kārļa turētajā krogā, kur viņš sapulcinājis savus tautiešus, apkārtnes zemniekus, lai tikko divdesmitgadīgā skolotāja Cimzas Jāņa vadībā korī dziedātu savas dziesmas. Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, mūzikas konsultants Emīls Zilberts. Lomās: Tālivaldis Lasmanis, Alise Polačenko, Mārtiņš Meiers, Krišjānis Salmiņš, Rihards Jakovels u. c.