Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Nauda telefonam un tiesībām

Maija sākumā, sākoties skolēnu reģistrācijai darbam vasarā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapa «uzkārās» ļoti lielās intereses dēļ. Kopumā šogad strādāt gribēja vairāk nekā 11,5 tūkstoši skolēnu, taču tāda iespēja bija tikai 4190 jauniešiem. Arī piedāvāto darbvietu skaits bijis lielāks, bet finansējums ierobežots. Tomēr paši skolēni ar iespēju ir ļoti apmierināti, un daži pat šādi atraduši pastāvīgu darbu. Par nopelnīto naudu vairākums pirks jaunu telefonu.

Darbs pie ūdeņiem

Skolēnus, kuri strādā Jēkabpilī, Diena satiek netālu no ūdeņiem. Māris, Linda un Roberta ir Daugavas labajā krastā un kopj teritoriju pie dambja, Sindija un Valdis strādā Mežaparkā pie Ražu ūdenskrātuves Zilā karoga pludmalē. Vieta nav tā sliktākā - spīd saule, skalojas ūdens, peld pīles un gulbji, līdz ar to arī pienākums vākt atkritumus neliek tik ļoti viebties. Netraucējot arī, ka netālu cilvēki atpūšas. Paši izvēlējušies strādāt un, visticamāk, darīs to arī nākamajā gadā.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība kā darba devējs šovasar nodrošinājusi iespēju strādāt 49 bērniem. Skaits varējis būt arī lielāks, bet trūcis finansējuma, Dienai stāsta Jēkabpils domes Saimnieciskās nodaļas vadītāja vietniece Iveta Vārna. Pirmie bērni par darbu interesējušies jau februāri - kurš ātrāk pieteicies, tas arī ticis strādāt. Augustā pilsētā var redzēt 14 skolēnu, no kuriem viens strādā arī Krustpils pilī. Speciāliste liela, ka visi ir ļoti apzinīgi un strādā labi, tikai jūlijā bijusi kāda meitene, kura pārdomājusi. Nācies rakstīt oficiālu iesniegumu par darba attiecību pārtraukšanu - tāpat vienkārši uz darbu nenākt nevar.

Māri Upenieku var pamanīt jau no tālienes, jo viņš noplukušos un aprakstītos soliņus krāso spilgti oranžā krāsā. Vesela rinda jau ir nokrāsota, atlicis tikai ar krāsas šķīdinātāju notīrīt tās vietas, kur ota aizgājusi šķībi. Pats saka - strādā, lai nopelnītu un palīdzētu Jēkabpilij būt tīrākai. Turklāt liekas, ka atbilde ir patiesa, jo puisis tiešām cenšas. Rokas ir notrieptas ar krāsu, bet to varot nomazgāt. Sācis strādāt no augusta sākuma un pa šo laiku paspējis sakopt apkārtni ne vienā vien vietā. Mārim ir 15 gadu, tāpēc strādā pirmo gadu. Gaidāmā alga 270 eiro uz rokas arī neliekas maza - pirkšot jaunu telefonu vai velosipēdu.

Sarunas laikā pievienojas arī I. Vārna, pārliecinās, vai puisim ir otas, krāsa un atlicis spēks, un dodamies tālāk. Turpat netālu bruģētos celiņus ravē Linda un Roberta Dukovas. Viņas ir māsas, tāpēc meklēta iespēja strādāt kopā. Linda līdzīgus darbus veikusi arī pērn, jo mājās sēdēt visu vasaru ir garlaicīgi. Māsa vēl piemetina pelnīšanas aspektu - tagad vecākiem kādu laiku nebūs nauda jāprasa. Turklāt ir stimuls mācīties - visu mūžu uzkopšanas darbos viņas strādāt negribētu. Laura grib būt skolotāja, Robertai izvēle vēl priekšā.

Kad ierodamies pie Radžu ūdenskrātuves, skolēni ir mežā pie Pēdotāju takas, taču pēc brītiņa nāk un ar grābekļiem no ūdens virsmas ņem nost vecās zāles un sakrājušos atkritumus. Lai gan laikapstākļi ir labi, atpūtnieku pludmalē tajā brīdī nav, bet netraucējot arī tad, ja ir. Jaunieši dodas sakopt meža takas un salasīt atkritumus. Tas arī ir nepatīkamākais darbs, Sindija Steņģe vēl piebilst, ka arī tualešu tīrīšana nebūt nav pievilcīga. Viņa strādā jau trešo gadu, un arī iepriekš sanācis darboties tepat Mežaparkā. Pirmdienas kā daudziem ir grūtākās dienas, bet tas saistīts ar to, ka nedēļas nogalē te cilvēki mēdz atpūsties un aiz sevis ne vienmēr visu savāc. Arī Sindija min, ka par nopelnīto naudu, visticamāk, pirks jaunu telefonu, tam arī alga izmantota pērn. Savukārt Valdis Spodris vēl nav izdomājis. Strādā pirmo gadu un sola nopelnīto krāt.

Strādās visu gadu

Ierasti pēc mēneša jaunietis atgriežas ikdienā, taču Evita Kristiāna Pušpure un Daniels Inkins paliks strādāt vēl vismaz gadu. Abi jaunieši Olainē Dienu sagaida ar baloniem. Vasarā programmas ietvaros sākuši strādāt uzņēmumā Sapņu birojs un nekur prom nav tikuši - vadība arī negrib laist un sola, ka darbu abi varēs savienot ar mācībām. Turklāt tā nav nekāda neoficiāla piestrādāšana - ir līgums, un maksā nodokļus.

Evita Kristiāna stāsta, ka uzņēmums abus pamanījis Jauniešu dienās jau pērn, bet šogad piedāvājis darbu. Mēnesi strādāts ar NVA starpniecību, bet tagad algu maksā pats uzņēmums. SIA Sapņu birojs valdes locekle Aleksandra Grigore Dienai piebilst - ja jaunieši strādās, alga būs.

Evitai Kristiānai patīk, ka te ir citāda gaisotne - nav darbs pie datora vai ar papīriem. Diena sākas ar telpas sagatavošanu, lai var uzņemt apmeklētājus, bet tad vairs nekas nav pēc scenārija - vienam klientam palīdz sameklēt un pārdot ballītei nepieciešamās lietas, citam tiek saplānots viss pasākums, sagatavota svinību vieta, organizētas un novadītas pat spēles un priekšnesumi. Jauniešiem nav grūtību saplānot izbraucienus. Daniels gan piemetina, ka bērnus nav grūti izklaidēt - ja smaids sejā, viss ir kārtībā. Ar pieaugušajiem arī nav tik traki - puisis arī Dienai iemāca no balona izveidot taksīti. Kādā brīdī viņš piebilst, ka lielākais grūdiens iet strādāt bijis darbs ar bērniem. Viņš labprāt gribētu būt skolotājs un plāno studēt pedagoģiju. «Es varu dot bērniem vairāk nekā tikai pasmieties,» saka puisis. Evita Kristiāna grib mācīties mikrobioloģiju un gēnu inženieriju, bet līdz tam mērķis ir iegūt autovadītāja apliecību. Tam ik mēnesi meitene atliek nopelnīto naudiņu, un process virzās uz priekšu. Vecākiem negribas prasīt - ja pati nav nopelnījusi, ņemt no citiem nevēlas. Daniels smejas, ka daudz naudas netērē un sanāks sakrāt kaut kam lielākam, tagad lai tā stāv maliņā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Skolēnu darbs vasarā

Šogad 4215 darbvietu skolēniem piedāvāja 421 darba devējs.

Darba devēji Latvijā, kas pieteikuši visvairāk darbvietu
SIA Maxima Latvija - 231 darbvieta
Tukuma novada dome - 120 darbvietu
SIA Olimpiskais centrs Ventspils -104 darbvietas
A/s Lido - 87 darbvietas
Va/s Starptautiskā lidosta Rīga - 81 darbvieta

Profesijas, kurās strādāja visvairāk skolēnu: palīgstrādnieks, labiekārtošanas strādnieks, pārdevēja palīgs, skolotāja palīgs, apkopējs, viesmīlis, uzkopšanas darbu meistars, gadījuma darbu strādnieks, iesaiņotājs, virtuves darbinieks

Nozares, kurās visvairāk iesaistīti skolēni
Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts
Apstrādes rūpniecība
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piešķirtais finansējums šogad - 844 506 eiro
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?