«No augšas» neesot bijis nekāda rīkojuma vai draudzīgas norādes velti nešķiest enerģiju, jo galīgo valdības lēmumu plānots pieņemt nākamnedēļ. Taču fakts, ka jau iztērēta teju puse no kopējām izmaksām, liek uzdot jautājumu, cik ekonomiski pamatota ir aizvadītā gada nogalē ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izteiktā iniciatīva ozola formas paviljonu tomēr nebūvēt.
Šāds lēmums nozīmētu ne vien to, ka atbildīgās amatpersonas izmetušas vējā nodokļu maksātāju naudu, bet liktu nolaist galvas ļoti daudziem projektā iesaistītajiem uzņēmējiem. Kumoss ir brangs, un, lai to nezaudētu, daži ir sarosījušies. Piemēram, Šveices būvuzņēmums Adunic AG par veselu miljonu nolaidis cenu un Latvijas paviljonu tagad piedāvā uzbūvēt par diviem miljoniem eiro. Tas iecerēts ozola formā, no koksnes un iemieso Dziedošas ekosistēmas ideju - apmeklētāji varētu izjust Latviju caur koka lapotnes kustību, gaisa plūsmu un skaņām, savukārt paviljona iekšpusē apskatīt un nogaršot Latvijā ražotus produktus.
Projekta mājaslapā Latvijas uzņēmēji joprojām aicināti pieteikties dalībai šajā izstādē un nekas neliecina, ka paviljona varētu nemaz nebūt. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) pagājušajā nedēļā Dienai norādīja, ka paviljona vietā Latvija būtu jāprezentē citādi - ar «daudz vieglākiem un mazāk izmaksājošiem pasākumiem, demonstrējot Latvijas informācijas tehnoloģiju sasniegumus, kas ir viena no Latvijas prioritātēm». Reklāmists Ēriks Stendzenieks intervijā žurnālam Sestdiena izteica ideju paviljonam atvēlētajā teritorijā apmeklētājus «patīkami pārsteigt ar sēžamo zonu», izvietojot krēslus un uzrakstu «Ir 2015. gads. Iegūglējiet!». E. Vikmane šādu ideju skarbi kritizē: «Ideja likt soliņu nozīmē, ka cilvēkam nav izpratnes, kā veidojas valsts reputācija. Pieņemt lēmumu par paviljona nebūvēšanu būtu tas pats, kas nepiedalīties olimpiskajās spēlēs, bet tā vietā aizsūtīt Latvijas izlases tērpos ģērbtas lelles.» Jāatzīmē gan, ka EM ar E. Vikmanes pārstāvēto komandītsabiedrību noslēgusi 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona arhitektonisko un saturisko risinājumu un projekta apstāšanās gadījumā viņiem ietu secen vairāk nekā puse summas. Daļa jau samaksāta par paveiktiem darbiem.
Mārketinga komunikāciju aģentūras Alpha Baltic vadītājs Lauris Špillers, komentējot radušos situāciju, gan uzsver, ka vispirms vajadzētu saprast, ko Latvija vēlas sasniegt ar dalību World Expo un kādu vēstījumu sniegt izstādes apmeklētājiem: «Nenoliedzami dalība šādā izstādē ir arī prestiža jautājums. Tāpēc mans uzskats ir, ka, vai nu valsts sevi izstādē prezentē ar augstas kvalitātes zīmi, lai atdeve būtu veiksmīga, vai nepiedalās vispār.» Viņš pats kā uzņēmējs nesaskata lielu atdevi no dalības šāda veida izstādē un pauž pārliecību, ka spēcīgu un rezultatīvu ziņojumu var nodot daudz ātrāk, patērējot mazāk resursu.
Tikmēr no Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas secināms, ka izstādes organizatori - Starptautiskais izstāžu birojs - vēlas no dalībvalstīm «izspiest» pēc iespējas vairāk naudas, piemēram, liekot par pusmiljonu pirkt neadekvāti dārgu tehnoloģiju paketi. Ministrijā uzskata, ka caur šo obligāto nosacījumu organizatori vēlas pārlikt uz dalībvalstu budžetiem daļu no infrastruktūras izbūves izmaksām. Tāpat itāļi grib ļaut nopelnīt savas valsts būvekspertiem, liekot katrai dalībvalstij algot viņus par aptuveni 50 tūkstošiem eiro.
Tajā pašā laikā izstādes teritorijā joprojām neesot pastāvīga elektrības pieslēguma un valstis, kas jau būvē savus paviljonus, spiestas organizēt elektroenerģijas padevi ar pārvietojamu dīzeļģeneratoru palīdzību. Arī visi organizatoru izdotie normatīvie akti un vadlīnijas tiekot publicēti ar 3-5 mēnešu nokavēšanos. Jāpiebilst, ka, piemēram, Norvēģija, Zviedrija un Somija izstādes organizatoru biznesu nolēmušas neatbalstīt un World Expo šoreiz nepiedalīsies.