13,97 miljoni eiro - šādu summu Veselības ministrija (VM) prasīja Ministru kabinetam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, apmēram 10,5 miljonus atvēlot slimnīcām infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai un paredzot apmēram trīs miljonus eiro, lai mazinātu pacientu iemaksas, dodoties pie ģimenes ārsta un ārstējoties slimnīcā. Nevarētu gan teikt, ka problēma ar līdzekļu trūkumu slimnīcām ir jauna. Pēdējos gados, valdībai nepiešķirot budžetā visu nepieciešamo summu, gada vidū ministrija lūdz papildu līdzekļus. Kā Dienai paskaidroja VM pārstāvis Oskars Šneiders, jau šobrīd redzams, ka 2014. gadā attiecībā pret 2013. gadu veidojas līdzekļu deficīts un nav iespējams nodrošināt pacientiem pakalpojumu apjomu, kāds tas bija pērn.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai norādīja, ka sekas būs mazāk izārstētu pacientu. Tāpat palielināsies pacientu rindas un gaidīšanas laiks uz ārstniecības pakalpojumiem. Arī viņš norādīja - nav normāli, ka katru gadu gada vidū nākas prasīt papildu līdzekļus, bet šāda situācija izveidojas, jo, plānojot budžetu rudenī, netiek uzreiz piešķirta nepieciešamā summa. Piemēram, tarifs, ko valsts ārstniecības iestādēm maksā par viena pacienta ārstēšanu, ir gandrīz par pusi zemāks nekā faktiskās izmaksas. Līdz ar to lēmums jautājumu atlikt līdz augustam parāda valdības attieksmi. Rezultātā pat tad, ja līdzekļus piešķirs rudenī, slimnīcām būs ļoti sarežģīti tos strukturēti apgūt.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits Dienai gan atzina - lai gan uz papildu līdzekļiem skatījās ar cerībām, tomēr ar tiem nerēķinājās. Līdz ar to pacientu aprūpi tas būtiski neietekmēs, drīzāk pagaidām varētu nenotikt slimnīcas tālāka attīstība. Būtisks gan esot jautājums par pacientu līdzmaksājumiem, kas ir vieni no lielākajiem Eiropā. Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga sacīja, ka ar cerībām raudzījās uz ministrijas iniciatīvu samazināt pacientu līdzmaksājumus. Tomēr tagad šīs iniciatīvas atlikšana turpinās radīt finanšu slogu slimnīcai, un tai nāksies pildīt parāda piedziņas funkciju.
Ministrijas plāns pensionāriem atcelt pacienta iemaksas, vēršoties pie ģimenes ārsta un citos izņēmuma gadījumos, gan varētu nerealizēties arī augustā. Kā valdības sēdē norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji, šie līdzekļi jāparedz jaunajām politikas iniciatīvām, nevis jāprasa nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr, kā liecina pieredze, pieprasījumu ierasti ir tik daudz, ka liela daļa no tiem nemaz netiek apstiprināta. Līdzīga situācija varētu būt ar vēlmi pakāpeniski mazināt pacienta iemaksas par ārstēšanos slimnīcās, sākot ar otro dienu, līdz 11 eiro līdzšinējo 13,52 eiro vietā. O. Šneiders Dienai gan apliecināja, ka papildu līdzekļi atkārtoti tiks prasīti un pacientu iemaksu mazināšana joprojām būs VM prioritāte, bet tā būs valdības izšķiršanās, kuras iniciatīvas atbalstīt.