Pagaidām mēs vēl nevaram runāt par neveiksmīgu projekta ieviešanu, jo tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies. Tas ir tikai 2016. gada 1. janvāris. Pašreiz mēs strādājam pie tā, lai projektu pabeigtu. Tikai 2016. gada 1. janvārī mēs varēsim pateikt, vai projekta īstenošana ir veiksmīga vai neveiksmīga. Pašreiz arī Valsts kontrole, runājot par iespējamo naudas līdzekļu atmaksu, lieto jēdzienu «var nākties atmaksāt», nevis «būs jāatmaksā». Protams, kā katram projektam, arī šim ir neizdošanās riski, taču mēs strādājam pie tā, lai tos mazinātu. Runājot par norādītajiem 760 000 eiro, mūsu rīcībā diemžēl nav pilnas informācijas, kā Valsts kontrole šo summu ir aprēķinājusi. Tā mums to nesaka viņiem vien zināmu iemeslu dēļ. Taču no tās informācijas, kas mums ir pieejama, ir redzams, ka 250 000 eiro no minētās summas ir izlietoti projektam, kuru īstenoja Stradiņu slimnīca, līdz ar to tas vispār nav attiecināms uz NVD. Valsts kontrole uzskata, ka mums nevajadzēja veikt vairākas pārbaudes, kā sistēma strādā, mēs uzskatām, ka vajadzēja. Tur mūsu viedokļi atšķiras. NVD nepiekrīt, ka minētie 760 000 eiro ir iztērēti nelietderīgi. Tas ir tikai Valsts kontroles viedoklis, kuram mēs nepiekrītam, bet Latvijas Republikā katrs var paust savu viedokli.
Vai jūs apstrīdēsiet Valsts kontroles atzinumu?
To var darīt tikai Veselības ministrija, kurai šis atzinums tika sniegts. Taču, es pieļauju, ka Veselības ministrija to nedarīs.
Vai jūs pati uzskatāt, ka projekta E-veselība ieviešana norit veiksmīgi?
Es neuzskatu, ka simtprocentīgi veiksmīgi, ir bijuši daudzi klupšanas akmeņi. Projekts iet ilgi, bet jāsaprot, ka tas ir ticis mētāts no iestādes uz iestādi, kas tā ieviešanai par labu nav nācis. Projekta ieviešanā ir bijuši vāji brīži, kad nav bijis labas pārvaldības. Bet pēdējos gados, kopš tas ir NVD pārziņā, domāju, ka projekts tiek pārvaldīts vairāk vai mazāk veiksmīgi. Jāsaprot, ka šis ir milzīgs projekts un to ieviest nav viegli ne mums, ne izpildītājiem. Zināšanu, kā to izdarīt vislabāk, reizēm pietrūkst gan mums, gan izpildītājiem.
Vai ir pārliecība, ka 2016. gadā projekts E-veselība būs ieviests pilnā apmērā?
Ko jūs saprotat ar «pilnā apmērā»?
To, kas rakstīts projekta līgumā.
Tas, kas ir paredzēts līgumā un tiek finansēts no Eiropas struktūrfondiem, visticamāk, simtprocentīgā apmērā netiks ieviests. Bet pamata lietas (e-receptes, elektroniskās darba nespējas lapas, elektroniskie nosūtījumi un portāls) tiks palaistas, taču, vai šos pakalpojumus varēs lietot visi iedzīvotāji, pašlaik es nevaru pateikt.
Cik, jūsuprāt, ir liels risks, ka Eiropas naudu var nākties atmaksāt?
Es uz to nevaru atbildēt.
Kāpēc šis projekts iet tik smagi?
Viens no iemesliem ir projekta milzīgais apmērs. Otrs - mēs nekoncentrējāmies uz konkrēta viena pakalpojuma ieviešanu, bet uzreiz atvērām visu fronti. Ar to mēs diemžēl izceļamies visās nozarēs. Reizēm mums pietrūkst arī zināšanu. Ne vienmēr gatavi pārmaiņām ir mūsu sadarbības partneri - ārsti un ārstniecības iestādes -, jo šī sistēma daudz ko padarīs caurspīdīgāku, kam ne vienmēr visi ir gatavi. Tomēr es nedomāju, ka mēs uz kaimiņu fona kaut kā īpaši negatīvi izceltos. Igaunija E-veselību ieviesa 13 gadu, mums rit devītais. Nevienā valstī tas nav gājis viegli.
Ja runājam par elektronisko slimības lapu reģistrēšanu, tad sistēmas testētājs ģimenes ārsts Andris Baumanis izteicās, ka sistēma ir neefektīva, un pat apgalvoja, ka nauda ir «palaista vējā».
Ģimenes ārstam Baumanim nepatīk sistēmas uzbūve un tas, kā tā ir izveidota. Ģimenes ārsti vēlas sev vienotu sistēmu, kuru uztur valsts. Taču NVD nekad nav teikusi, ka ģimenes ārstiem būs viena e-pakalpojumu sistēma. Tās ir dažādas, ar dažādiem uzturētājiem. Ne vienmēr valsts kā sistēmas uzturētājs ir labākais partneris, to ļoti veiksmīgi var darīt arī komersanti. Turklāt tad, kad mēs lūdzām ģimenes ārstu Baumani testēt sistēmu, tajā bija problēmas, mēs to arī apzināmies. Sistēma bija salīdzinoši lēta. Tagad izstrādātāji ir veikuši daudzus uzlabojumus, sistēma ir kļuvusi ievērojami ātrāka, un mēs aicināsim dakteri Baumani sistēmu testēt vēlreiz.
Jautājums par kvotām. Uz vairākiem pakalpojumiem tās ārstniecības iestādēs jau ir beigušās. Kādēļ gadu no gada atkārtojas situācija, kad pirmajā pusgadā viss kvotu limits jau ir izsmelts?
Šogad veselības aprūpes pakalpojumiem mums ir piešķirti 509 miljoni eiro. Daļu naudas - 53% - mēs uzreiz nododam slimnīcām stacionāriem pakalpojumiem. Pārējā nauda paliek ambulatorajai aprūpei, no kuras uzreiz daļu piešķiram ģimenes ārstiem un laboratorijām, arī skrīningiem, kurus mēs nekvotējam. Skaidrs, ka pāri palikušais apjoms ambulatorajiem pakalpojumiem ir nepietiekams.
Vai tas nozīmē, ka pie pašreizējā veselības aprūpes budžeta apjoma kvotu pārāk mazais apjoms ir neizbēgams?
Jā. Jāsaprot, ka valsts pašlaik apmaksā apmēram 50% no ambulatorās aprūpes, 50% pacienti sedz no savas kabatas, jo valstij naudas nepietiek. Tomēr vairākas lietas mēs prioritizējam - bērnu un onkoloģisko slimnieku veselības aprūpi. Bet līdz ar to pārējiem ir jāsaraujas. Valsts ir pateikusi, ka apmaksā ļoti lielu pakalpojumu klāstu, bet naudas tam nav iedots pietiekami. Līdz ar to katra apmaksātā pakalpojuma kvota ir ļoti niecīga. Ja tu esi to laimīgo skaitā, kas tiek pie apmaksāta pakalpojuma, tad viss ir kārtībā, ja ne - jāatver savs maks.
Vai tā nav nenormāla situācija?
Ir. Bet tāda tā ir bijusi visu laiku.
Slimnīcas satraucas, ka NVD tām nesamaksā pilnu cenu par pakalpojumu.
Reāli to, cik maksā katrs pakalpojums, NVD līdz galam nevar pateikt. Mēs pašreiz pie tā strādājam. No šā gada sākam ieviest jaunu uz diagnozēm balstītu finansēšanas modeli. Mēs arī sadarbojamies ar slimnīcām, kuras mums pateiks, cik tad tām reāli viens pacients izmaksā. Ja runājam par slimnīcām, kas nav lielās republikāniskās universitātes slimnīcas, tad mēs redzam tendenci, ka tās izvēlas ņemt pacientus, kuru ārstēšana ir salīdzinoši vienkāršāka un lētāka. Sarežģītos pacientus nosūta uz trim lielākajām Rīgas slimnīcām. Līdz ar to slimnīcas reģionos ir labākā finansiālā situācijā nekā lielās Rīgas slimnīcas.
Kā jūs vērtējat gadījumus, kad pacientu dzīvības glābšanai tiek lūgti iedzīvotāju ziedojumi, nevis to apmaksā valsts?
Tā tas diemžēl ir, jo naudas ir tik, cik ir. Līdz ar to ir kāds līmenis, kur tiek novilkta robeža, pasakot: stop - to mēs vairs apmaksāt nevaram atļauties.