Iesācies jauns gads, tomēr daži ieradumi Latvijas valsts pārvaldē, šķiet, tiek rūpīgi kopti nu jau tradīcijas līmenī. Piemēram, aizvadītajā gadā vairākkārt nācās paust neizpratni par niķi censties ar normatīvajiem aktiem aprakstīt, regulēt ikvienu iespējamu dzīves situāciju. Nu Ministru kabineta šā gada pirmās sēdes (6. janvāris) dienas kārtībā redzam jaunu brīnumdarbu - MK noteikumu projektu, kas savukārt grozīs citus MK noteikumus, Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu.
No vienas puses, varētu neironizēt - piecos gados droši vien parādījušies jauni amati ar kaut kur tiešām nostiprināmu pienākumu aprakstu un «ielikšanu» atalgojumu sarakstā. No otras puses, apmēram 60 lappušu garajā dokumentā redzam varonīgus pūliņus aprakstīt darbus, kurus, manuprāt, tomēr varētu atstāt to veicēju veselā saprāta ziņā.
Piemēram, 1. pielikuma 2. nodaļas 13. punkts «Fiziskais un kvalificētais darbs». Vai jums liekas, ka Latvijas Republikā ir vienkārši apkopējas amats? Nē. Ir I līmenis «uzkopj telpas», un ir IIB līmenis «uzkopj un uztur telpas intensīva apmeklējuma vidē». III līmeņa raksturojums «veic vienkāršus standarta darbus» it kā vedina domāt, ka amata apraksts varētu būt īss. Kas to deva... «Strādā ar iekārtām, regulē un apkopj tās» seko turpinājums, lai «vienkāršu standarta darbu veicējam» viss būtu pilnīgi skaidrs. «Strādā saskaņā ar precīzām instrukcijām» - nākamajā, IV līmenī, savukārt «strādā ar vispārīgām instrukcijām». III līmeņa indivīdiem arī speciāli jāatgādina, ka viņiem jāizvēlas «atbilstoši materiāli, izejvielas un darbarīki», jo, pēc šī sacerējuma autoru domām, III līmenis principā ir tendēts naglas sienā sist ar mobilo telefonu vai izolācijas lentes vietā lietot izdrukātus MK noteikumus. Jāņem arī vērā, ka - dievs nedod, ja III un IV līmeņa kurinātājs kaut ko pakliegs kolēģim - «vadīt citus darbiniekus» var tikai V līmeņa kurinātājs. Ja atceras, ka 13. punkts attiecas arī uz, piemēram, valsts vai pašvaldības iestādē strādājošu sētnieku vai garderobistu, vajadzētu arī katram gadījumam nofiksēt, kas sētnieka gadījumā ir «pārzināt un ievērot tehnoloģisko procesu»; arī garderobistam labāk būtu doties pie augstākas priekšniecības un pieprasīt sev instrukcijas (precīzas vai vispārīgas), lai taču būtu ko ievērot - atbilstoši šiem MK noteikumiem.
Tas viss tiešām ir nepieciešams?! Ja šo aprakstu nebūs, sāksies haoss iestādes tualetē vai pagrabā? Būtu interesanti uzzināt, cik no budžeta algotu gudrinieku un cik ilgs laiks, saskaņošanas un apspriedes bijušas nepieciešamas, lai šie formulējumi taptu?