Lietojot medicīnas terminoloģiju, Latvijas prezidentūras ES pusgadam ir nevēlamas blaknes. Šķiet, būtiskākā - aizņemtība (vai vismaz tās imitēšana) ar prezidentūras pienākumiem var būt iemesls iekšpolitiski būtisku jautājumu nerisināšanai. Daži piemēri.
Pielaižu valsts noslēpumam (ne)izsniegšana ministriem gan kļuvusi par asprātību objektu, tomēr patiesībā nekā smieklīga šajā tēmā nav (arī šobrīd mēles tiek trītas par diviem ministriem, kuri pielaides vēl nav saņēmuši).
Valsts kanceleja (VK), kas ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, savulaik piedāvāja savus priekšlikumus, kas novērstu vismaz dažas no, delikāti izsakoties, neveiklībām pielaižu izsniegšanas procesā. Pirmais: ja pielaide nav izsniegta, amatpersona vismaz var uzzināt atteikuma iemeslus. Tātad atkristu muļķīgā situācija, kad sabiedrība var tikai minēt cēloni - vai amatpersona pārāk aizraujas ar spirtotiem dzērieniem, ir iedzīvojusies pārāk lielās parādsaistībās vai varbūt draudzējas ar bīstamiem ļautiņiem. Otrais: pielaides neizsniegšanu amatpersona varētu pārsūdzēt nevis ģenerālprokuroram, kurš, piedodiet, var arī nevēlēties strīdēties ar specdienestiem, bet tiesā (variants: speciāli izveidotā kvazitiesā). Ja ņem vērā, ka šie priekšlikumi nekādi nemazinātu dienestu iespējas stāvēt tēvzemes drošības sardzē, varētu likties, ka šķēršļu to ieviešanai nav. Kā tad... Cik noprotams, specdienesti minētos priekšlikumus izbrāķējuši un apsolījuši sagatavot savus. Un tiem vajadzēja būt gataviem vēl pērnā gada oktobrī. Ja nekļūdos, drīz beigsies 2015. gada janvāris, un, ja nekļūdos, nav pat pazīmju, ka šie labākie priekšlikumi drīzumā parādīsies. Turklāt dienestiem pat nav jāmokās, meklējot attaisnojumu jautājuma stiepšanai garumā, - ir taču prezidentūras laiks, darba pilnas rokas, vai tad nesaprotat?!
Savukārt KNAB notiekošās darbinieku ķildas un tiesāšanās jau tā apnikušas, ka par tām pat nav pieklājīgi runāt. Risinājumi situācijas risināšanai - kārtējā darba grupa, kas nāk kopā, lai spriestu par īpašas darba grupas izveidi (atvainojos par kariķēšanu), - diez vai pārliecina pat premjerministri vai ģenerālprokuroru.
Ir arī jēdzīgāki priekšlikumi, piemēram, mainīt KNAB vadītāja vērtēšanas modeli, bet, paši saprotiet, tā prezidentūra... Cilvēki, kas nav zaudējuši ticību labajam šajā dzīvē, saka, ka tuvāko nedēļu šie priekšlikumi piedzīvošot putekļu nopurināšanu, tomēr nez kāpēc liekas, ka apspriedēji nevaļīgi skatīsies pulksteņos, lai skrietu «godam pārstāvēt valsti» kārtējā kafijošanā ar tālzemju viesiem.