Par finālu pirms fināla dēvētais mačs sākās, kā tika paredzēts - ar spraigu cīņu. Džokovičs vairāk izcēlās ar sev raksturīgo agresīvo tenisu, savukārt Nadalam ar savas spēles demonstrēšanu klājās grūtāk. Pirmajā setā Džokovičs savu servi uzvarēja diezgan pārliecinoši, bet Nadalam tā neizdevās. Lielā daļā izspēļu tieši Džokovičs kontrolēja notikumu attīstību un aktīvi meklēja uzbrukuma iespējas. Nadals centās spēlēt «īsi», liekot Nolem vairāk kustēties kortā un cerot uz augumā raženā serba straujāku noguršanu, taču tieši «māla karalis» bija tas, kura snieguma kvalitāte kritās ātrāk.
Pēc pirmā uzvarētā seta otrajā Džokovičs bija vadībā arī ar 4:0. Lai arī spānim izdevās atrast otro elpu un izlīdzināt cīņu, viņš bija spiests nonākt iedzinējos ar 0-2 - situācijā, kādā nekad iepriekš viņš Francijas atklātajā čempionātā nebija. Statistikas cienītāji pēc otrā seta uzreiz piesauca arī citu faktu - karjeras laikā Džokovičs tikai vienu reizi pamanījās zaudēt maču no 0-2. Tas notika tieši Roland Garros turnīrā 2010. gadā, kad Nole ceturtdaļfinālā zaudēja austrietim Jirgenam Melceram. Taču tie bija laiki, kad Džokovičam bija ilgstošas un nopietnas problēmas ar izturības saglabāšanu ilgos mačos. Nu jau viņš sen kā ticis tam pāri.
Trešajā setā beidzot arī serbs izrādīja pirmās noguruma pazīmes, tomēr ar veiksmes palīdzību viņš atkal panāca 4:0, pavisam un galīgi nokaujot intrigu.