Viņš ir arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un saredz labu iespēju šogad 4. maiju svinēt ikvienā kolektīvā, mājā, pagalmā, bibliotēkā. Ir iedibināta jauna tradīcija - Baltā galdauta svētki -, kuros E. Cilinskis plāno doties uz Vecumnieku novada Bārbeli.
Baltā galdauta svētki pēc Latvijas Institūta iniciatīvas 4. maijā tiks svinēti pirmo reizi. Cilvēki tiek aicināti pasēdēt kopā un parunāties, padziedāt vai visiem kopā kaut ko labu izdarīt, domājot par savu valsti. Baltā galdauta svētkos uz īpašu pasākumu Saeimā tiek aicināti arī bijušie Augstākās Padomes deputāti kopā ar dzīvesbiedriem, kuri toreiz juta līdzi saviem tuvajiem katrs savā mājā pie radioaparātiem, kā arī visi bijušie Saeimas priekšsēdētāji. Tāpēc šogad izpaliks kāda cita tradīcija, kad pēc Saeimas svinīgās sēdes, kopīgas fotografēšanās un ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa bijušie Augstākās Padomes (AP) deputāti allaž pulcējās kopā tikai savā lokā Arhitektu namā.
Kas dzīvos Latvijā
Bijušos AP deputātus, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par neatkarības atjaunošanu, vieno 4. maija Deklarācijas klubs, kuru vada Juris Karlsons. Tagad viņš Dienai atgādināja: «Mēs visi gājām par vienu ideju, bet pēc tam sadalījāmies, izjūkot Latvijas Tautas frontei.» Viņaprāt, Augstākajai Padomei nevajadzēja atdot vienu savu pilnvaru gadu, kā tas notika, steidzinot 5. Saeimas vēlēšanas, kas notika agrāk, nekā bija paredzēts - 1993. gada jūnijā. Līdz ar Kluba 21 veidošanos, uz kura pamata dzima Latvijas ceļš, un 5. Saeimas vēlēšanām bijušie neatkarības atjaunotāji kļuva par dažādu politisko spēku biedriem vai aizgāja pavisam no politikas. Kamēr vieni pēla valstī notiekošo, citi bija pie varas - dažiem no viņiem joprojām ir liela ietekme. No bijušajiem AP deputātiem 12. Saeimā ir divi - Aleksandrs Kiršteins un E. Cilinskis -, kuri pārstāv Nacionālo apvienību. Taču premjera partijas Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrotais ir Aivars Lembergs no partijas Latvijai un Ventspilij, kurš arī balsoja par neatkarību.
Nekad agrāk nebija nācies no bijušajiem AP deputātiem dzirdēt tik izteiktas bažas par draudiem tām vērtībām, par kurām viņi savulaik iestājās, kā šogad. Taču arī par situāciju pasaulē un tās iespaidu uz Latviju tagad jau šiem cilvēkiem ir dažādi uzskati. Toreizējais LTF frakcijas vadītājs Jānis Dinevičs ir noskaņots veidot intelektuāļu kopu, lai argumentēti, nevis ar plakātiem ielās, stāstītu sabiedrībai par draudiem, kurus var izraisīt bēgļu krīze. «Neesmu Nacionālās apvienības fans, bet tas nav tas, par ko mēs balsojām 4. maijā,» sacīja J. Dinevičs. Politiķis uzskata - kā bijušajam AP deputātam viņam esot tiesības teikt, ka ir apdraudēta latviskā kultūrvide, kuras atjaunošana bija viens no Latvijas Tautas frontes mērķiem, pieņemot Neatkarības deklarāciju. «To apdraud bēgļu masveida ienākšana Latvijā,» uzskata J. Dinevičs.
Bijušais AP deputāts Jānis Lagzdiņš, kuram ir 20 gadu ilga parlamentārā pieredze, arī neesot priecīgs, kā Eiropa risina bēgļu problēmas. «Taču tā ir Eiropas un Latvijas pašu vaina, ka neprotam savu teritoriju aizsargāt pret svešas mentalitātes cilvēkiem,» Dienai teica J. Lagzdiņš. Viņš atgādināja, ka Eiropā un Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits «un agri vai vēlu būs jādomā, kas dzīvos Rīgā, Rucavā un Alsungā, jo Latvija mums kļūs par lielu». Ja Latvijā būtu trīs reizes vairāk iedzīvotāju, tad arī ceļi būtu trīs reizes labāki. «Mēs gribam būt par bufetniekiem Īrijā, bet negribam sakopt savu Latviju,» piebilda J. Lagzdiņš.
Mudina strādāt
Tāpat kā E. Cilinskis, arī bijušais AP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ir bijis aizsardzības un ārlietu ministrs, riskus saredz plašākā kontekstā - Krievijas ģeopolitiskā šovinisma intereses un ietekme, nekontrolētas bēgļu plūsmas, Eiroatlantiskās telpas cīņa pret terorismu, viņaprāt, neapšaubāmi ietekmē drošību Latvijā un Baltijā. Viņš uzskata - risks ir tas, ka Latvijas politiskās aprindas, valsts vadītāji un arī birokrātija «pašlaik ar grūtībām tiek galā ar šiem izaicinājumiem». Ja Latvija nebūtu NATO, būtu grūti iedomāties, kā minētos apdraudējumus novērst un pārvarēt pašu spēkiem. «Patiesībā uz militārā spēka lietošanas visatļautības fona, kāds pieredzēts vardarbībā un pārkāpumos pret Ukrainu, bez NATO atbalsta, šķiet, būtu neiespējami izvairīties no ārējas agresīvās militārās invāzijas Latvijā un Baltijas valstīs,» uzskata Ģ. V. Kristovskis.
Velta Čebotarenoka un J. Karlsons atzīst, ka bijušajiem AP deputātiem, vismaz daļai no viņiem, vienmēr būs saasinātāka atbildības sajūta, taču citādi viņi procesus valstī un pasaulē izjūt tāpat kā ikviens Latvijas iedzīvotājs. «Hibrīdkarš ir karš, un tas nav tas, par ko mēs sapņojām,» atzīst J. Karlsons. V. Čebotarenoka uzskata: «Kopš esam NATO un Eiropas Savienībā, mēs esam ļoti pasargāti.» Tāpēc valstij ir arī pienākumi. Pēc viņas domām nevajadzētu vērsties pret tiem patvēruma meklētājiem, kas bēg no kara, jo viņi gribēs atgriezties mājās, bet ekonomiskajiem bēgļiem Latvija nevarētu būt saistoša. Līdzīgs viedoklis bija vēl vairākiem viņas bijušajiem kolēģiem. V. Čebotarenoka, tāpat kā E. Cilinskis, aicināja vairāk stiprināt savu pašapziņu un strādāt, lai attīstītu valsts ekonomiku un izaugsmi, tad «mēs būsim stiprāki un jutīsimies mazāk apdraudēti».