Kaut arī Madagaskaras tenisisti reti piedalās turnīros, kuros var nopelnīt pasaules ranga punktus, tāpēc viņu pozīcijas tajā ir ļoti zemas, Liepājā viņi pierādīja, ka tenisu pieprot un ne velti cīnās par palikšanu Eiroāfrikas zonas otrajā grupā. Klubu cīņu rūdījums un spēle uz sev ērtā tenisita jeb māla seguma deva konkurentiem gana daudz priekšrocību, lai sarežģītu latviešiem dzīvi. To īpaši veiksmīgi izmantoja pretinieku līderis Antso Rakotondramanga, ar kuru vienspēlē netika galā Miķelis Lībietis, piekāpjoties trijos setos pirmajā dienā, un tikai ar lielām grūtībām salauza Mārtiņš Podžus, atspēlējot mačbumbu un uzvarot ļoti smagā izšķirošajā piecu setu cīņā. «Varbūt tā bija pat pati labākā atspēlēšanās manā karjerā. Kaut kas līdzīgs ir izdevies Future līmeņa turnīros, taču to spēļu nozīmi nevar salīdzināt ar Deivisa kausu, turklāt - šādu cīņu par palikšanu,» pēc spēles intervijā televīzijai atklāja komandas līderis Podžus.
Rakotondramanga uz lēnā tenisita seguma ļoti labi uzņēma servi, kas arī radīja vislielākās grūtības gan Lībietim, gan M. Podžum. Tāpat Madagaskaras tenisists ļoti veiksmīgi variēja ar sitieniem, gan izmantojot garos sitienus un bieži vien trāpot uz līnijām, gan ar saīsinātajiem sitieniem liekot Latvijas sportistiem veikt pamatīgus pārskrējienus, kas ilgtermiņā ļāva viņam iegūt pārsvaru. Jāņem vērā, ka pretinieku sastāvā nebija otra viņu līdera Lofo Ramjaramananas. Viņš iepriekš bijis vērtīgs palīgs dubultspēlē, kas Liepājā bija pretinieku galvenais klupšanas akmens.
Diemžēl jau atkal jāatzīst, ka Latvijas tenisistiem īsti nebija iespējas pilnvērtīgi izmantot sava laukuma priekšrocības. Jā, tribīnēs atbalsts bija, īpaši jau izšķirošajā vienspēlē svētdien, taču, kas daudz svarīgāk, tenisita segums daudz parocīgāks bija pretiniekiem. Līdzīga situācija bija pēc iepriekšējām mājas spēlēm ar Austrijas un Bulgārijas komandu - Valmierā uzklāto, jau palietoto sintētisko segumu pēc zaudējuma Austrijai mūsu tenisisti raksturoja kā lēnāku par māla segumu, arī Jūrmalā atjaunotajos kortos uzklātā grīda neesot īpaši ātrāka, turklāt pamatīgi «piedzenot kājas» sportistiem, liedzot nopietnāk pacīnīties par uzvaru pret Bulgāriju. Var jau izmantot populāro teicienu par sliktiem dejotājiem, taču jāņem vērā, ka visi Latvijas vadošie tenisisti, arī pašreiz komandas sastāvā neesošais Ernests Gulbis un nesen sportista karjeru beigušais Andis Juška, ir ātras un uz spēcīgiem sitieniem un servēm balstītas spēles piekritēji. Uz lēniem segumiem gluži vienkārši nespējam pienācīgi izmantot savas priekšrocības, bet ātru kortu mums diemžēl nav.Tā ir viela pārdomām Latvijas tenisa vadībai, jo nākamgad jau atkal būs jācīnās. Ja komandā būs Gulbis, par vietu pirmajā grupā, ja ne - par palikšanu otrajā.