Globālā ekonomika iegūst
Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC 27. novembra lēmumu atstāt naftas ieguves apjomus nemainīgus būtu pamatoti saukt par vienu no nozīmīgākajiem šī gada lēmumiem globālajā ekonomikā, jo, lai gan to nevar dēvēt par gluži negaidītu, tirgus reakcija uz to bija visai vētraina, un jau vienā dienā cenas piedzīvoja kritumu par pieciem ASV dolāriem (4,02 eiro) jeb 7%. Kopumā pēdējā pusgadā naftas cena globālajā tirgū kritusies jau par vairāk nekā 40 ASV dolāriem par barelu un atstājot iespaidu arī uz Latvijas iedzīvotāju maciņiem. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, nākot klajā ar prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, pievērsa uzmanību, ka šobrīd par Latvijas ekonomikas dzinējspēku kļuvis privātais patēriņš, ko daļēji veicina arī krītošo naftas cenu ietekme uz inflāciju. Vēl izteiktāka globālo energoresursu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām sagaidāma nākamgad, prognozēja Latvijas Bankas vadītājs.
Tiesa, vairāki ārvalstu analītiķi pievērš uzmanību, ka ar dalītām jūtām kritums var tikt uztverts Eiropas Centrālajā bankā, jo tā ilgāku laiku cenšas palielināt inflāciju eirozonā, tomēr vienlaikus tiek uzsvērts, ka zemākas naftas cenas var kļūt par vērā ņemamu ekonomikas stimulu nīkuļojošajām Dienvideiropas valstīm. Savukārt zaudējumus jau tagad izjūt tie Latvijas uzņēmēji, piemēram, zivju konservu ražotāji, kuri savu produkciju realizē Krievijā un kuriem nav iespēju nodrošināties pret valūtas kursu svārstībām, jo naftas cenu dramatiskajam kritumam sekoja arī Krievijas rublis - jau 27. novembrī tā vērtība pret dolāru kritās par 2,1%.
Krievija - lielākais cietējs
Nav šaubu, ka Krievija cietīs būtiski, - tā, raksturojot naftas cenu straujo kritumu, atzīst vairāki eksperti, arī Latvijas gāzes akcionāru, uzņēmuma Itera Latvija vadītājs Juris Savickis, kurš gan uzsver, ka par kaimiņu neveiksmēm priecāties tomēr nevajadzētu: «Gan politiskā gaisotne, gan arī tirgus attīstība mudina Krieviju aizvien aktīvāk meklēt jaunus noieta tirgus, it īpaši Āzijas valstīs, savukārt tāda sadarbība, kāda līdz šim Krievijai bija ar Eiropu gan naftas, gan dabasgāzes jomā, vairs neatjaunosies, un uzskatu, ka Latvija drīzāk no tā būs zaudētāja.»
Straujās pārmaiņas jau pamudinājušas Krieviju steidzīgi pieņemt vairākus nozīmīgus lēmumus - pārtraukt apjomīgā South Stream dabasgāzes cauruļvada projekta realizēšanu un privatizēt vēl gandrīz 20% no naftas milža Rosņeftj akcijām. Lai gan Krievijas atteikšanās no South Stream pasaules medijos tiek skaidrota ar līdzekļu trūkumu, J. Savickis uzskata, ka galvenokārt lēmums bijis saistīts ar ārpolitiskiem apsvērumiem, it īpaši saistībā ar Krievijas attiecībām ar Bulgāriju. «Daudzi krievi uzskata, ka šī projekta ietvaros Bulgārijas elite ir rīkojusies nodevīgi,» norāda Itera Latvija vadītājs.
Savukārt gan SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis, gan ārpolitikas eksperts Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks uzskata, ka naftas cenu kritums ir visai būtisks drauds Krievijas enerģētikas sektora attīstībai, jo, krītoties budžeta ieņēmumiem, politiķi vēlēsies vēl vairāk ņemt līdzekļus no enerģētikas sektora, lai gan būtu nepieciešams rīkoties pretēji. «Mēs paši labi zinām, cik grūti ir stagnācijas vai lejupslīdes apstākļos palielināt naudu izpētei un inovācijai,» uzsver D. Gašpuitis un piebilst, ka Krievijas naftas ieguves sektors papildus izjūt arī Rietumu sankciju nelabvēlīgo ietekmi.
Naftas cenu svārstības tomēr neatstās tiešu iespaidu uz Krievijas ieinteresētību strādāt mūsu reģionā, jo noteicošais apstāklis būs savstarpējās attiecības, uzskata J. Savickis, kurš prognozē, ka satricinājumi globālajā energoresursu tirgū un starpvalstu attiecībās enerģētikas sektoru padarīs neprognozējamāku. Viņš uzsver, ka no ieņēmumu un apjomu viedokļa, piemēram, Latvijas dabasgāzes tirgus Krievijai ir maznozīmīgs, un tieši to pašu var sacīt arī par Inčukalna dabasgāzes krātuves nozīmi Krievijas enerģētikas sektoram, jo, pēc J. Savicka domām, Krievijai savām vajadzībām nesagādātu grūtības līdzvērtīgu gāzes krātuvi izveidot aptuveni gada laikā. «Ja attiecības būs labas, Inčukalns tiks izmantots un pelnīs,» prognozē Itera Latvija vadītājs, kurš ir pārliecināts, ka mūsu pazemes gāzes krātuves nozīmīgums Krievijai tiek pārvērtēts.
Kritumu mīkstina dolārs
Naftas cenu kritums tiešā veidā skars faktiski visus Latvijas lietotājus, jo, neskaitot degvielas cenu kritumu, pakāpeniski samazināsies arī siltuma un dabasgāzes rēķini - tas saistīts ar faktu, ka dabasgāzes cena ir tiešā veidā piesaistīta naftas produktu vidējām cenām deviņiem mēnešiem. Tomēr, kā uzsver Latvenergo korporatīvās stratēģijas direktors Uģis Sarma, nav pamata gaidīt, ka gāzes cenas kritums būs proporcionāls naftas cenu kritumam, jo novērojumi liecina, ka, krītot naftas cenām, pret eiro nostiprinās arī ASV dolārs, kas daļēji savukārt kompensē gāzes cenas kritumu. Šī iemesla dēļ Latvenergo pārstāvis straujas un būtiskas pārmaiņas neprognozē arī reģiona elektroenerģētikas sektorā. Vērtējot to, kā Baltijas reģionu ietekmēs naftas cenu krituma izraisītā ekonomikas vājināšanās Krievijā, U. Sarma pieļauj, ka, lai gan Krievijas investīciju apjoms elektroenerģētikas nozarē pēdējā laikā nav bijis īpaši liels, par līdzekļu piesaisti šim sektoram nav lielu bažu - galvenokārt tāpēc, ka nozarē jau pašreiz strādā vairāki ārvalstu investori, piemēram, Fortum un E.ON, un, izjūtot nepieciešamību pēc jaunām ražošanas jaudām, Krievija var izšķirties par vēl kāda uzņēmuma privatizāciju.