Pašlaik ar terminu «ēnu bankas» tiek apzīmētas pilnīgi leģitīmas jebkādas banku sektoram raksturīgas darbības, kas tiek veiktas ārpus tradicionāli finanšu sektora uzraugu regulētajiem rāmjiem. Tipiski ēnu banku sektora piemēri ir nebanku kreditētāji, valūtas tirgus fondi, hedžfondi, investīciju bankas un hipotēku kompānijas. Arvien biežāk ēnu banku sektoram tiek piesaistīti arī investīciju fondi un daļēji arī†riska kapitāla fondi. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, parādās jaunas ēnu banku sektora izpausmes, piemēram, tiešie aizdevumi - internetā darbojas speciālas platformas, kurās teorētiski ikviens finansējuma meklētājs var atrast investoru. Jāatzīmē, ka bieži tradicionālais banku sektors cieši sadarbojas ar ēnu sektora pārstāvjiem vai pat veido meitas/saistītus uzņēmumus, kas paši pēc būtības kļūst par neregulētā ēnu sektora dalībniekiem. Savukārt Latvijā daudziem minētajiem uzņēmumu veidiem pat nav pienācīga tulkojuma, jo šeit ēnu banku sektors ir ļoti neliels un galvenokārt tiek saistīts ar nebanku kreditētājiem.
Terminam «ēnu bankas» Latvijā un arī citviet pasaulē ir ar negatīvs skanējums, tomēr jāatzīst, ka ļoti daudzos gadījumos tas spēlē pozitīvu lomu finanšu sektorā. Īpaši pēc finanšu krīzes, kad banku kredītu pieejamība pasaulē samazinājusies, daudzos gadījumos ēnu banku sektors daļēji spējis aizstāt banku piedāvājumu. Bieži ēnu sektors papildina tradicionālo, nodrošinot papildu pieeju kredītresursiem, tirgus likviditāti un risku pārdali.
Nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka ēnu bankas ir mazattīstīto vai grūtībās nonākušo valstu un finansēs mazizglītoto sabiedrību fenomens. Tieši attīstītajās pasaules ekonomikās ēnu banku sektors ir ļoti liels. Lielākie ēnu banku sektori ir ASV, Lielbritānijā un eirozonas valstīs. ASV ēnu sektora kopējie aktīvi pat pārsniedz tradicionālo banku sektoru. Savukārt tā saucamajās attīstības valstīs ēnu banku sektors spēlē ievērojami mazāku lomu, bet ir strauji augošs.
Lai arī ēnu banku sektors nepiesaista tradicionālos noguldītājus un nerada tiešu risku vienkāršā cilvēka uzkrājumiem, tomēr ar to saistīti vairāki būtiski riski. Gandrīz visi ēnu ekonomikas spēlētāji ir pakļauti t. s. panikas riskam. Mainoties investoru noskaņojumam, no tā var aizplūst būtiski finanšu līdzekļi, kas savukārt ēnu sektora spēlētājus var spiest strauji izpārdot savus aktīvus, radot cenu lejupslīdi un jaunu panikas vilni. Visaugstākie ēnu ekonomikas riski ir ASV un Lielbritānijā. Eirozonas valstīs tie ir ievērojami zemāki. Latvijā tirgus nelielā izmēra un vienkāršās finanšu sistēmas dēļ šie riski ir ievērojami zemāki.
Latvijā redzamākā ēnu sektora izpausme ir nebanku kreditēšana, tomēr pastāv arī†citas mazāk redzamas izpausmes. Ēnu sektors mūsu valstī joprojām ir niecīgs. Tomēr, vērojot gan vietējās, gan globālās tendences, var apgalvot - nākotnē tas augs.
*Investīciju kompānijas Callidus Capital līdzīpašnieks