Atomenerģija šķiet gluži vai brīnumlīdzeklis klimata izmaiņu un kaitīgo izmešu mazināšanā, jo atomelektrostacijas (AES) elektrību saražo gandrīz bez siltumnīcas efekta gāzēm. Bet ko nozīmē «kaitīgs» un «izmeši»? Kamēr tiek diskutēts, kas un cik par globālajām klimata izmaiņām vainīgs, par radiācijas nāvējošo kaitīgumu šaubu nav. Bet izmešu ziņā viss ir lieliski, kamēr no AES dzesēšanas torņiem laukā plūst tikai tvaiks. Situācija kļūst diametrāli pretēja, ja notiek radiācijas noplūde.
Ja iepriekšējam pierēķina izlietotās kodoldegvielas neizbēgamo un praktiski mūžīgo uzglabāšanas problēmu, AES riski ir nesalīdzināmi nopietnāki nekā citiem enerģijas iegūšanas veidiem. Tāpēc saprotami ir iedzīvotāju protesti pret valdību vēlmi savām ekonomikām vajadzīgo enerģiju gādāt salīdzinoši vienkāršajā un efektīvajā veidā - AES.
Lai kā tas apzinīgākiem ļaudīm arī nepatiktu, tomēr globāli no atomenerģijas klātbūtnes mēs nekur neliksimies. Ķīna plāno pat vairākus desmitus jaunu AES, pret drošības retoriku nedzirdīga ir arī Indija, un riņķī apkārt šeit pat Eiropā rindā ir gan jauni projekti, gan ilgus gadus vēl darbosies jau esošās AES, kuru nozīme valstu enerģētikā ir ievērojama. Ticamākais šai situācijā ir starptautiska drošības standartu paaugstināšana, vajadzības gadījumā arī to uzspiešana un pastiprināta neatkarīga kontrole. Un jāsāk to darīt tūlīt un šeit pat - ar Latvijas un Lietuvas pierobežā plānoto baltkrievu un krievu AES kopprojektu.