Pētījums, ko veica Diena, liecina, ka uzmanības novārtā palikuši ilgstošie bezdarbnieki. Viņu skaits ir tuvu 60 tūkstošiem, kas pārsniedz pat Rēzeknes iedzīvotāju skaitu, bet politiķu plāni, kā viņus iesaistīt darba tirgū, ir tāli un izplūduši. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuri bez darba jau ir vairāk nekā trīs gadus. Vienkāršoti Dienas veikti aprēķini liecina, ka, ja vismaz pusi, t. i., apmēram 30 tūkstošus, no ilgstošajiem bezdarbniekiem iekārtotu darbā vismaz par minimālo algu, valsts sociālajā budžetā iegūtu papildu 25 miljonus latu. Turklāt ietaupījums būtu arī no sociālajiem pabalstiem, kas lielā mērā šobrīd uztur šo bezdarbnieku slāni. Tajā pašā laikā pašvaldībās akūti pietrūkst sociālo darbinieku, kas «strādā» ar ilgstošo bezdarbnieku un motivē viņu pelnīt pašam. Lai arī Labklājības ministrijas aizkulisēs tiek runāts par daudz stingrāku pabalstu politiku, kas varētu piespiest cilvēkus tomēr meklēt darbu, pagaidām nekāds šāds plāns dienasgaismu nav ieraudzījis.
Protams, visus gadījumus nevar vispārināt, ir pietiekami daudz cilvēku, kas godprātīgi meklē darbu, arī ilgstoši. Tomēr ir traģikomiski, kad ir lauku apvidi, kur sastopami ilgstoši bezdarbnieki, bet tajā pašā laikā vietējiem uzņēmējiem trūkst darbaspēka. Un šo situāciju noteikti labāk par ierēdņiem Rīgā zina vietējās pašvaldības, kuru rokās derētu nodot arī daudz vairāk pilnvaru ne-nodarbinātības jautājuma risināšanā.