«Lielākās strādājošo kategorijas, piemēram, izglītības un medicīnas darbinieki, pirmskrīzes līmeni vēl tikai gaida. Ja tic valdības solījumiem, to varētu sasniegt tikai ap 2020. gadu, pagaidām mums nav liela optimisma,» Dienai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka pašvaldībās algas ne tuvu nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni.
«Līdz ar atalgojuma problēmām pašvaldības cīnās, lai noturētu kvalificētus speciālistus, īpaši izteikti tas ir reģionos. Privātajā sektorā atalgojums kaut cik pieaug, turpretim publiskais sektors nespēj adekvāti turēt līdzi,» atklāj A. Jaunsleinis. Viņš atgādina, ka krīzes laikā pašvaldībām atcēla tiesības brīvi noteikt atalgojumu, ieviešot īpašu skalu. «Tajā brīdī, kad kāds privātais uzņēmums mēģina pārvilināt publiskajā sektorā strādājošo, pašvaldībām nav iespējams konkurēt,» skaidro A. Jaunsleinis. Viņš pieļauj, ka lielāko algu pieaugumu piedzīvojuši attīstības centri, kuros ir aktīva privātā uzņēmējdarbība.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijai un Latvijai bija nepieciešami seši gadi, lai strādājošo reālie ienākumi pārsniegtu pirmskrīzes ienākumu līmeni. Ņemts vērā arī inflācijas faktors. Lietuvā gan pirktspēja vēl ir zemākā līmenī nekā 2008. gadā. Pērn Latvijā alga pieaugusi par 8%, kas ir bijis labākais rādītājs Baltijas valstīs.
Situāciju nedaudz ir ietekmējušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitātes, minimālās algas celšana, kā arī algu legalizēšana. SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis Dienai teic, ka tomēr ir lielas atšķirības atkarībā no nozares. «Atalgojuma pieaugumu nevar saistīt tikai ar minimālās algas celšanu vai VID aktivitātēm. Ekonomikai attīstoties, aug arī pakalpojumu sektors. Loģiski, ja šajā sektorā ienākumi palielinās, šie uzņēmumi ir gatavi maksāt lielākas algas. Kopš 2008. gada lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu eksports ir būtiski audzis. Pārtikas un kokrūpniecības pārdošanas apjomi ir ievērojami palielinājušies, pieaudzis eksports,» skaidro E. Rudzītis un piebilst, ka lielu artavu algu izaugsmē ir sniegusi arī nekustamo īpašumu nozare. Ekonomists izceļ tieši nekustamo īpašumu tirdzniecību, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas, tāpēc varam secināt, ka līdz ar Imigrācijas likuma grozījumiem šogad pieaugums nebūs tik straujš. Tomēr nevar noliegt, ka pēdējos gados tieši šis apstāklis veicinājis vidējo algu pieaugumu Latvijā.
Ekonomists atzīst, ka tiešām ir nozares, kurās algu pieaugums nav novērots. Viņš izceļ vidējo atalgojumu izglītības nozarē, kurā vērojamas pat negatīvas tendences. «Ja šī ziņa tiek projicēta uz sevi, tad, protams, daudzi prasīs - kur tad ir tas pieaugums? Ir jāsaprot, ka šie rādītāji parāda situāciju visās nozarēs, un, ja skatās ekonomiku kopumā, izkristalizējas divi sektori - izglītība un valsts pārvalde -, kas tiešām piedzīvo mīnusus. Pārējos bija plusi,» skaidro E. Rudzītis. Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš secina, ka ir tikai loģiski, ka vidējais algu līmenis ir palielinājies, jo mazumtirdzniecības apjomi pieaug, turpretī iedzīvotāju skaits ik dienas samazinās. «Jā, it kā algas pieaug, tomēr tiem uzņēmumiem, kas koncentrējušies uz vietējo tirgu, klājas kā nu kuram. Dati ir ticami, tikai jautājums, cik tas viss ir ilgtspējīgi. IKP pieaugums faktiski balstās uz diviem faktoriem - mazumtirdzniecības iekšējā patēriņa pieaugumu un būvniecību,» stāsta J. Endziņš un arīdzan piemin uzturēšanās atļaujas, kas no ekonomiskā viedokļa savu iespaidu tomēr atstāj. Cita lieta ir šī jautājuma politiskais rakurss.