Ievāc ziņas aptaujās
Augstskolām ir daudz un dažādu iespēju ievākt informāciju par to, ko dara absolventi, viens no populārākajiem veidiem ir aptaujas. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) reizi divos gados veic jaunāko absolventu aptauju, ko publisko arī speciālā pārskatā. Aptaujā augstskola pēta tādus rādītājus kā, piemēram, cik ātri absolventam izdevies atrast darbu, kādā specialitātē viņš strādā, kādā amatā, kāds ir atalgojums, kādi ir galvenie motīvi, izvēloties darbu, u. c. Šādi regulāri tiek aktualizēta absolventu datubāze. Augstskolas darbinieki arī seko līdzi karjeras ziņām sociālajos medijos, piemēram, LinkedIn.
Arī Biznesa augstskola Turība katru otro gadu veic absolventu aptauju, kuras ietvaros noskaidro, kādā nozarē strādā Turības beidzēji, vai viņi ir nodarbināti, vai absolventi ir darba devēji vai darba ņēmēji, vai viņi strādā izvēlētajā profesijā, kāds ir aptuvenais atalgojums u. tml. Turklāt sadarbība pēc augstskolas absolvēšanas nebeidzas - arī pēc diploma iegūšanas absolventi turpina iesaistīties augstskolas dzīvē. Viņi kļūst par sadarbības partneriem vai kolēģiem, darbojoties fakultāšu domēs un sniedzot ieteikumus studiju satura pilnveidošanā. Absolventi apmeklē nozaru profesionāļu vieslekcijas, kā arī paši vada vieslekcijas. Augstskolas studentiem obligāta ir prakse reālajā biznesa vidē un daudzi absolventi ir uzņēmumu un struktūrvienību vadītāji, kam ikdienas darbā nepieciešami palīgi, tāpēc šāda sadarbība ir abpusēji izdevīga.
Arī augstskolas RISEBA maģistra studiju programmu direktore Iveta Ludviga vērtē, ka tādējādi augstskola sadarbībā ar absolventiem var piedāvāt studentiem gan prakses, gan darba vietas. Piemēram, profesionālās maģistra programmas Personāla vadība beidzēji, kļūstot par personāla daļu vadītājiem vai savu uzņēmumu īpašniekiem, ļoti bieži sev jaunus darbiniekus meklē tieši caur augstskolu.
No dažādiem avotiem
Šāgada jūnija sākumā RISEBA arī parakstīja līgumu ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), kura ietvaros CSP saņems informāciju par augstskolas studējošajiem un absolventiem, ko izmantos iedzīvotāju skaita novērtējumā, savukārt RISEBA saņems CSP statistiku par absolventu darba gaitām, ko augstskola varēs izmantot mācību procesa analīzei. Vienots studējošo reģistrs vēl tiek izstrādāts, tāpēc CSP šādi sadarbojas ar visām lielākajām valsts un privātajām augstskolām Latvijā, lai iegūtu datus par studentiem.
Katru gadu Nodarbinātības valsts aģentūra apkopo datus par to, cik katras augstskolas absolventu ir reģistrējušies kā bezdarbnieki (par pilnīgi visiem gadiem), un tādā veidā šī informācija kļūst pieejama arī augstskolām. Arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) izmanto šos datus. «Tas ir viens no indikatoriem, lai saprastu, vai sagatavotie absolventi ir pieprasīti darba tirgū,» norāda RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis. RTU ir arī Absolventu asociācija, kuras viens no uzdevumiem ir komunicēt ar absolventiem. No tās universitāte regulāri iegūst informāciju, kur absolventi strādā (uzņēmumi, nozares), par ko strādā (amati), kāds ir algu līmenis utt. «Vairāk nekā 50% absolventu labprāt atsaucas un sniedz informāciju par savām turpmākajām gaitām, turklāt šis procents aug, līdz ar to izlase, no kuras izdarām secinājumus, ir pietiekami liela,» vērtē U. Citskovskis. Viņš atzīmē, ka RTU ir arī speciāls projekts Zelta absolventi, kurā jau sešus gadus tiek atlasīti labākie no labākajiem katrā studiju programmā. Šie absolventi arī informē par savām darba gaitām vēl 3-4 gadus pēc absolvēšanas, kas šajā gadījumā ir viņu pienākums.
Gandarījums svarīgāks
Reizēm darba dzīve var iegriezties tā, ka ikdienas profesionālie pienākumi ir pavisam citā jomā nekā saņemtais diploms. Taujājot augstskolu pārstāvjiem par šādām situācijām, nākas secināt, ka lielākoties tie tomēr ir izņēmuma gadījumi, nevis tendence.
SSE Riga pārstāve Dana Kumpiņa vērtē, ka visbiežāk karjera tiek mainīta, jo gandarījums kļūst svarīgāks par ātriem finansiāliem panākumiem. Bieži vien jau iepriekš attīstīts hobijs kļūst par pastāvīgu nodarbošanos. Lai gan SSE Riga ir ekonomikas augstskola, starp tās absolventiem ir deju horeogrāfe, kino režisors, vairāki Iespējamās misijas skolotāji, pilots u. c., jo uzņēmējdarbības programmas kursi (finansēs, mārketingā, personāla vadībā, politikā, vadības pārrunās u. c.) noder dažādu profesiju pārstāvjiem.
Tā Happy Dance Studio vadītāja un ēnu deju teātra White Knights režisore, horeogrāfe Līva Gudule atceras, ka pēc vidusskolas beigšanas bijušas dažādas intereses, padevušās daudzas lietas un nebijis skaidras sajūtas, ko darīt nākotnē. Tāpēc izvēle kritusi par labu tai augstskolai, pēc kuras absolvēšanas būs vairāk profesionālo iespēju. «Un tā nu sanāca, ka, gluži kā pārējie kursabiedri, sāku veidot balto apkaklīšu karjeru. Sāku strādāt par stratēģisko plānotāju vienā no lielākajām reklāmas aģentūrām DDB Latvia, tolaik tas bija mans sapņu darbs. Pagrieziena punkts nāca 2011. gada vasarā, kad tiku uzaicināta bērnu nometnēs vadīt dejas nodarbības. Tas bija laiks, kad sapratu, ka atrodos savā īstajā vietā. Nākamā gada laikā darbs aģentūrā aizrāva arvien mazāk un mazāk, līdz to pametu pavisam un atvēru savu deju studiju,» stāsta L. Gudule, kas šobrīd studē RISEBA, lai iegūtu maģistra grādu multimediālajā skatuves mākslā. Tagad viņas komandā ir vairāki cilvēki, bet pati pamatā nodarbojas ar projekta māksliniecisko pusi, biznesa lietas (mārketingu, reklāmu, administratīvos darbus) organizē kolēģi.
Apgūto izmanto daudzviet
Runājot par strādāšanu citā profesijā nekā iegūtā izglītība, U. Citskovskis min piemēru, ka cilvēks ir ieguvis inženiera grādu, strādājis savā jomā, nodibinājis uzņēmumu un tad izlēmis papildināt zināšanas uzņēmējdarbībā un studēt vēlreiz. «Ja students pabeidz savu kursu, pamatā arī strādā savā jomā. Iespējams, nostrādājot vienā uzņēmumā kādu laiku, cilvēks koriģē savu darbošanos un piemēro to vairāk uzņēmuma vajadzībām. Varbūt piemācās kaut ko klāt augstskolā vai speciālos kursos,» teic U. Citskovskis.
Turklāt ne vienmēr ir iespējams precīzi nodalīt, vai absolvents strādā studētajā profesijā, kā arī ir situācijas, kad iegūtās zināšanas var izmantot plašākā nozaru klāstā. Piemēram, Turības pārstāve Marta Kive atklāj, ka 66% no aptaujātajiem absolventiem strādā ar iegūto izglītību saistītā profesijā, 46% ieņem vadošus amatus dažādu nozaru uzņēmumos, 26% ir īstenojuši savas biznesa idejas un kļuvuši par uzņēmējiem. RISEBA maģistra studiju programmas Sabiedrisko attiecību vadība direktore Glorija Sarkane stāsta, ka sabiedrisko attiecību speciālista profesijā strādā 58% aptaujāto strādājošo absolventu. Aptuveni 90% no programmas Personāla vadība studentiem jau studiju laikā strādā savā profesijā.