«Pamatā biznesa inkubatoru darbība bija orientēta uz to, lai attīstītu jaunus produktus, ko piedāvā ražojošie uzņēmumi, bet kopumā Zemgalē inkubatorus izmantoja ļoti atšķirīgu nozaru uzņēmumi. Nav tā, ka var nosaukt visplašāk pārstāvēto nozaru Top 3,» situāciju raksturo Matīss Krēsliņš, kurš darbojies biznesa inkubatoru jomā Jēkabpilī, Aizkrauklē, Dobelē un Jelgavā.
Viņš gan arī piebilst, ka biznesa inkubatoru vidē vērojama ideju atkārtošanās: «Ja kādam ir veiksmīga biznesa ideja, citi cenšas to atdarināt,» bet varētu vēlēties, lai atdarināšanu nomainītu inovācijas.
«Nav tā, ka dažas nozares biznesa inkubatorā būtu pārstāvētas plašāk nekā citas,» secinājis Agris Lapiņš, kurš pazīstams kā biznesa inkubatora Cēsis (Magnus) valdes priekšsēdētājs un darbojas gan Cēsīs, gan Madonā.
«Es allaž saku - Vidzeme ir lauki, un laukos par lielu vērtību jāuzskata ikviens cilvēks, kurš vispār gatavs veidot biznesu,» skaidro A. Lapiņš un turpina: «Mēs inkubējām visus uzņēmējus, kuri atbilda prasībām. Rezultātā bija pārstāvēti dažādi biznesa novirzieni - no kafejnīcām līdz grāmatvežiem.»
Arī SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes priekšsēdētājs Salvis Roga ir pārliecināts, ka «reģionos jācīnās, lai atbalstītu ikvienu uzņēmēju, pat arī tādu, kas ar darbu nodrošina tikai sevi un vēl vienu darbinieku».
Arī S. Roga secinājis, «nav tā, ka vienas nozares inkubatori būtu pārstāvēti vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Jāpiebilst, ārpus lielajām pilsētām nav daudz informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, plašāk pārstāvēti ir kokapstrādes uzņēmumi».