Galvenais šādas ieceres pamatojums - pašvaldības būs ieinteresētas uzņēmējdarbības attīstībā un darbvietu radīšanā savā teritorijā, ne tikai deklarēto iedzīvotāju piesaistīšanā kā pašlaik. Tajā pašā laikā vairāki aptaujātie pašvaldību vadītāji uzsver, ka, visticamāk, nebūs tiešas korelācijas starp daļas UIN novirzīšanu pašvaldību budžetos un strauju darbvietu skaita pieaugumu. Tas varētu īstenoties tajās pašvaldībās, kurās ir tam nepieciešamie priekšnoteikumi: brīvas industriālās teritorijas un pieejams darbaspēks. Taču tāda situācija nebūt nav visās pašvaldībās. Pašvaldību vadītāji arī norāda, ka UIN pārdale ir tikai viens no atbalsta instrumentiem, kura ieviešana nenozīmē, ka nebūtu nepieciešami citi.
Šaubās par pieaugumu
Auces novada mērs Gints Kaminskis (ZZS) uzsver, ka, novirzot daļu UIN pašvaldībām, nevajadzētu cerēt uz strauju darbvietu skaita pieaugumu visās pašvaldībās. «Es šo priekšlikumu atbalstu, jo tā mēs, pašvaldības, iegūsim vairāk naudas, ar ko atkal palīdzēt mūsu uzņēmējiem, piemēram, veidojot tiem nepieciešamo infrastruktūru. Taču nevajag gaidīt, ka šā lēmuma sekas būs straujš darbvietu skaita pieaugums. Tas nav iespējams gan tāpēc, ka daudzās pašvaldībās jau ir aizņemtas brīvās teritorijas, kurās varētu attīstīt ražotnes, gan tāpēc, ka cilvēku - potenciālo darbinieku - skaits ir ierobežots. Piemēram, mēs Aucē vēl joprojām ievedam strādājošos no Lietuvas, jo mūsu pašvaldībā to iedzīvotāju, kuri var un grib strādāt, ir pārāk maz, lai apmierinātu visu uzņēmēju pieprasījumu. Tā ka patiešām ir pašvaldības, kurās piesātinājums ar ražotnēm jau ir pietiekams,» skaidro G. Kaminskis. Viņš arī min, ka nevar vienā mazā pagastā izveidot vairākas ražotnes, jo nav brīvo teritoriju, kā arī darbaspēka.
Arī Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis (ZZS) UIN pārdales ieceri pilnībā atbalsta, taču uzsver, ka tas ir tikai viens un pat ne galvenais instruments uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos. Līdz ar to, pat ja šāda norma tiks pieņemta, viņš necer uz drīzu darbvietu skaita pieaugumu. «Mūsu novadā ir brīvas teritorijas, kurās izvietot ražotnes, taču problēmas varētu būt ar darbaspēku, jo, lai gan mums ir augsts bezdarbs, kas pārsniedz 20%, tomēr pārsvarā bezdarbnieku vidū ir nekvalificēti cilvēki, kuri būtu jāapmāca darbam,» atzīst J. Dombrovskis.
Noteikumi mainījušies
Cita situācija ir republikas pilsētās, kā arī Pierīgas pašvaldībās, kurās vērojams iedzīvotāju skaita - līdz ar to arī potenciālā darbaspēka - pieaugums. Piemēram, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (ZZS) ir pārliecināts, ka pašvaldībai vēl ir visas iespējas piesaistīt uzņēmēju investīcijas. Arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) teic - jo vairāk instrumentu pašvaldības rīcībā, jo labāk tā spēs piesaistīt investorus. Viņš arī uzsver, ka Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas statuss, kas jau pašlaik ļauj uzņēmējiem piemērot zemākas UIN likmes, esot ļoti efektīvs veids, kā piesaistīt investīcijas. «Līdz šim pašvaldību daļa valsts konsolidētajā budžetā ar katru gadu ir sarukusi. Faktiski valsts ir parādā pašvaldībām, un daļas UIN novirzīšana pašvaldībām šo situāciju līdzsvarotu,» norāda A. Bartaševičs.
Savukārt Līgatnes novada mērs Ainārs Šteins (Vienotība) uzsver, ka UIN pārdale atbilstoši UIN maksātāju atrašanās vietai neko daudz nedotu. «Patlaban uzņēmējiem ir pilnīgi citas prasības nekā vēl pirms padsmit gadiem. Uzņēmēji vēlas gatavu infrastruktūru, kurā izvietot savu ražošanu. Līgatnes novadam ir brīvas teritorijas, ir elektrības un gāzes pieslēgumi, taču nav ražotnēm piemērotu ēku. Nupat man bija saruna ar investoriem, kuri gribētu nākt uz Līgatni, taču viņiem ir nepieciešams 2000 kvadrātmetru liels angārs ar visām komunikācijām. Mums ir teritorija, taču nav šāda angāra. Lai tādu uzbūvētu, nepietiks ar to, ja daļa UIN tiks novirzīta pašvaldību budžetos, jo ne visos novados ir lielie uzņēmumi, kas maksā lielus nodokļus. Daudzi uzņēmumi vispār darbojas ar minimālu peļņu, līdz ar to ieguvums no dažu procentu UIN novirzīšanas var būt visai niecīgs. Visādā ziņā nepietiekams, lai pašvaldība varētu uzņēmējiem nodrošināt to infrastruktūru, kas viņiem nepieciešama. Patlaban neviens uzņēmējs nenāks tikai uz pliku teritoriju, spēles noteikumi mainījušies. Liels atbalsts būtu, ja pašvaldībām tiktu ļauts ņemt šādiem mērķiem aizņēmumus,» savu pārliecību pauž A. Šteins.
Akmentiņš pašu dārziņā
M. Sprindžuks vienīgais no visiem aptaujātajiem pašvaldību vadītājiem iemet akmentiņu arī pašu vietējo varu dārziņā. «Tā kā līdz šim pašvaldību galvenais ienākumu avots bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, investīciju piesaiste tieši darbvietu ražošanai zināmā mērā bija pamesta novārtā, pašvaldība pat varēja nezināt, cik darbvietu ir tās teritorijā,» atzīst M. Sprindžuks. Viņš uzsver, ka zināmas daļas UIN novirzīšanai pašvaldību budžetā būs ne tik daudz fiskāla ietekme, cik tā varētu mainīt domāšanu un attieksmi pret investīciju piesaisti tieši darbvietu radīšanā, jo līdz šim, ir pārliecināts M. Sprindžuks, pašvaldības centās piesaistīt investīcijas, arī Eiropas Savienības struktūrfondu naudu, piemēram, koncertzāļu un sporta stadionu būvniecībai, kopumā - iedzīvotāju dzīves telpas kvalitātes attīstībai, mazāk domājot par investīcijām ražošanā.
Visi aptaujātie pašvaldību vadītāji uzsver - ja daļa UIN tiktu novirzīta to budžetā, šī nauda būtu izlietojama tieši uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībā. Kā trīs galvenos virzienus, kuros vajadzētu ieguldīt saņemtos ienākumus no UIN, M. Sprindžuks min infrastruktūras attīstību tieši uzņēmēju vajadzībām, nevis, piemēram, kārtējā parka labiekārtošanu, kā arī izglītību un mobilitāti. «Darbaspēka ceļš pašlaik varētu vest no Salaspils uz Ādažiem un otrādi, jo, pa taisno braucot, tas ir tikai pusstundas attālumā. Taču tie cilvēki, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, no Salaspils uz Ādažiem var nokļūt, tikai braucot cauri Rīgai, un tas ir daudz lielāks laika patēriņš. Tās ir lietas, par kurām pašvaldībām vērts domāt,» uzskata M. Sprindžuks.