Vērtējot valdībā apstiprināto valsts budžeta 2015. gadam projektu, šķiet, pareizi būtu teikt: glāze ir līdz pusei pilna (nevis tukša). Izdevumu daļa veidota pietiekami apdomīgi - resoru apetīte jauniem tēriņiem ir pieklājības robežās - apmēram 180 miljoni eiro, kas jau ir sasniegums, ja atceras sākotnēji vicinātos «ciparus» (500-600 miljonu). Arī caurskatot t. s. jaunās politikas iniciatīvas (161 miljons), nepārprotamus «baltos ziloņus» neredz - kaut vai tāpēc, ka nozīmīgu daļu šajos tēriņos ieņem nepieciešamība atvēlēt naudu atalgojumam kontekstā ar minimālās algas palielināšanu nākamgad.
Ja nu atļautas kādas piezīmes, tad, manuprāt, Izcilības balvas kultūrā nepieciešamos 50 000 eiro jau nu varēja atrast - piemēram, neatvēlot 35 000 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) «sociālās kampaņas» īstenošanai (jo KNAB papildus taču piešķirti gandrīz 46 000 «sabiedrības izglītošanai»). Mazliet ciniski izsakoties, kāda jēga kampaņām, ja biroja cilvēki turpina aizrautīgi publiski apkarot cits citu un mazināt iestādes autoritāti.
Arī prognozes par nodokļu ieņēmumiem, respektīvi, par cik tie varētu palielināties, nav riskanti rožainas, tomēr daži jautājumi rodas. Var vēl saprast, ka aprēķinu veidotājiem ir savi argumenti, lai apgalvotu, ka «Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātes stiprināšana» nākamgad papildus dos apmēram 16 miljonus eiro. Pieņemsim, ka VID apzinās savas «iekšējās rezerves» plus ir darba spara pilns. Savukārt, cik droša (un korekta) ir prognoze, ka 2015. gadā nodokļu sadaļā arī sodi un sankcijas tiks iekasēti par 4 miljoniem eiro vairāk nekā šogad? Var arī pieņemt, ka personiskās atbildības noteikšana uzņēmumu valžu locekļiem par uzņēmuma nodokļu nomaksas kavējumiem (nestrīdēsimies te par ideju vispār) kaut kādus papildu ieņēmumus radīs, bet kāpēc tieši 6,8 miljonu eiro apmērā? Protams, lai arī miljonos «rakstāmas», šīs summas visa budžeta kontekstā nav pārāk lielas, tomēr nevajadzētu būt tā, ka ieņēmumu daļa tik precīzi «sastiķēta», ka, piemēram, jau minētajā sodu sadaļā prognozei nepildoties, VID spiests, žargonā izsakoties, piekasīties situācijās, kurās cēlā uzņēmējdarbības veicināšanas mērķa vārdā to darīt nevajadzētu.
Ikviens budžets ir kompromiss starp vēlmēm un iespējām, tomēr 2015. gada projekta īpatnība ir ļoti lielas objektīvas neskaidrības par nākamgad Latvijas un pasaules vispār ekonomikā gaidāmo. Tāpēc, projektam nonākot Saeimā, deputātiem nevajadzētu aizrauties ar grozījumiem izdevumu sadaļā, tiem nepieciešamo naudu «uzzīmējot» vēl vairāk palielinātās ieņēmumu prognozēs.