Sākumā - tikai lauks
Mūs silti sagaida Neilandu pāris. Viņi uz Vijām no Rīgas pārcēlušies pirms desmit gadiem. «Vīra tēvam te bija zemīte. Un mums tik ļoti patika šie lauki, ka pārvācāmies,» stāsta Ilvija. «Sākumā te nebija itin nekā. Pat kārtīgas mājas ne - dārza būdiņa, kurā ar vīru sākotnēji arī mitinājāmies. Teritoriju iejoza dzeloņdrāšu žogs, jo agrāk te ganījās kolhoza govis. Netālu atradās arī ferma. Pagalma vidū liela pančka un izmīcīts zāliens. Neviena koka, kas aizturētu skarbos vējus,» stāsta sirmā kundze. Tāpēc vispirms Ilvija iestādīja dārzā trīs bērzus un egles. Lai tie cīnās ar vējiem. Šogad no bērziem pirmo reizi tecinātas sulas. Esot saldas! Bet cik ilgi dārza būdiņā dzīvosi? Ar laiku Vilnis uzcēla koka māju. Vēlāk tapusi arī pirtiņa. To ieskauj stīgu rozes. Augot labi.
Kā veidot dārzu?
Ilvijas paugurainā dārzā redzamas tādas kā saliņas upē - te bērzu pudurītis, te rododendru stūrītis, citviet aug pacipreses, citviet skujeņi. Saimnieces lepnums esot rododendri.
«Tā ir mana pasaka,» saka kundze. Rododendru smarža reibina vien pavasarī. Lai tie ņemtos spēkā un kuplotu, svarīga esot zeme. «Te ir viens māls, tāpēc, lai kas augtu, ir speciāli jāveido vieta. Kokiem rakām bedres, kuras pildījām ar melnzemi,» stāsta saimniece. «Rododendriem patīk skujkoku sabiedrība.
Savukārt peonijām, kuras ir manas mīļākās puķes, tīk nogāzītes. Puķu dobes jāveido tā, lai tajās vienmēr kāds krāšņumzieds plauktu. Man ir laba fantāzija. Varu ieslīgt nereālos sapņos, bet, kad izdaru pēc izjūtām, ir labi. Re, tagad zied rozes, bet, kad tās pārziedēs, būs mārtiņrožu laiks. Gadās arī tā, ka stāds saulē izkalst, pēkšņi sāk nīkuļot un iznīkst. Tā vietā, lai nepaliktu caurums, var ielikt kādu vasaras puķi vai iestādīt zemenīti, lai ir zaļumiņš,» pamāca sirmā kundze.
«Kāpēc dārzā lieku puķu podus? Tāpēc, ka eglei ir sazarota sakņu sistēma, tajā vietā neko nevar iestādīt, viss slikti augs. Tad lieku augus puķpodā. Laukos to var atļauties. Tāpat, ja apakšā kāda sīpolpuķe, kurai virsū nevar stādīt, uzlieku puķi podā, tas netraucē.» Nevajagot arī satraukties, ja iestādītais koks izaug par lielu, met ēnu un skaidri redzams, ka viņš ir nevietā. «Koks jāņem ārā un viss. To var arī apcirpt, ja tīk,» saka kundze. Vijās dārzs nepārtraukti mainās. «Dārzs jāveido dabiski - kā tīk, nebaidoties no kļūdām,» saka kundze. Viņa atklāj, ka lietu būtību sapratusi tikai tad, kad izgājusi daiļdārznieka kursus.
Lai veidotu skaistu dārzu, nepieciešamas vien darba rokas un fantāzija. Neilandu pāris dārzu iekopuši divatā, pašu priekam.