Viņi ir pēdējie no 14 Gvantanamo ieslodzītajiem, kas ir atbrīvoti pēdējo četru nedēļu laikā. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija decembrī paziņoja, ka pusgada laikā vēlas no Gvantanamo uz ārvalstīm pārvest «desmitiem» ieslodzīto. Šai iecerei varētu traucēt ASV Kongresu kontrolējošie republikāņi, kuri uzskata, ka atbrīvotie rada pārāk lielu risku ASV un to sabiedroto drošībai.
Uzņēmusi arī Latvija
A. A. Kaders uz Igauniju pārvests trešdien, valsts sabiedriskajam medijam ERR apstiprinājusi Igaunijas Iekšlietu ministrija. Viņš un pārējie četri tautieši, kuri pēc atbrīvošanas devās uz Omānu, savu atbrīvošanu gaidīja kopš 2009. gada, kad ASV varasiestādes atzina, ka viņi nerada draudus valsts drošībai. Vīriešu pārvešana kavējās, jo ASV nevēlējās, ka viņi atgriežas Jemenā, kur varētu pievienoties vietējiem džihādistu grupējumiem.
Igaunijas valdības pārstāvji apgalvo, ka jemenietis brīvprātīgi ieradies Igaunijā un lūdzis patvērumu. Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldei pusgada laikā ir jāsniedz viņam atbilde. Ja A. A. Kaderam piešķirs pagaidu uzturēšanās atļauju, viņš varēs pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Vīrietim jau ir piešķirts valsts apmaksāts dzīvoklis, un ar viņu strādās cilvēks, kas palīdzēs pielāgoties dzīvei ārpus cietuma.
Pēc šonedēļ notikušās brīvlaišanas Gvantanamo cietumā palikuši 122 ieslodzītie, no kuriem plānots atbrīvot piecdesmit četrus. No tiem 47 ir Jemenas pilsoņi, kurus, visticamāk, pārvedīs uz citām valstīm.
Kopš 2009. gada vismaz 64 Gvantanamo cietuma iemītnieki, kuriem nav izvirzītas apsūdzības, ir izmitināti valstīs, kas nav viņu dzimtene. Vienu no viņiem - Uzbekistānas pilsoni Kamalludinu Kasimbekovu - 2010. gada jūlijā uzņēma Latvija, liecina izdevuma The New York Times rīcībā esošā informācija.
Sākotnēji ASV lūgušas Latviju uzņemt trīs bijušos Gvantanamo ieslodzītos, bet divus no tiem mūsu varasiestādes atteikušās uzņemt, jo nav bijušas pārliecinātas, ka viņi neapdraudēs Latvijas drošību, raksta LETA. Nav ziņu, ka Lietuva būtu uzņēmusi kādu no Gvantanamo bijušajiem ieslodzītajiem.
Liek šķēršļus Obamam
Gvantanamo cietumu pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV lika izveidot toreizējais ASV prezidents no Republikāņu partijas Džordžs V. Bušs, lai ieslodzītu terorismā aizdomās turētos. Daudziem tur ieslodzītajiem nav izvirzītas apsūdzības, un cilvēktiesību aizstāvji ziņojuši par cietumā notikušiem spīdzināšanas gadījumiem.
Dž. V. Buša pēctecis no Demokrātu partijas B. Obama, 2009. gadā nākot pie varas, solīja slēgt cietumu, bet viņa ieceri izjauca Kongress, kas 2010. gadā aizliedza Gvantanamo cietuma ieslodzīto pārvešanu uz ASV un citām valstīm. Liegumu pārvest ieslodzītos uz citām valstīm Kongress atcēla 2013. gadā.
B. Obama nav atkāpies no solījuma slēgt Gvantanamo cietumu. «Gvantanamo ieslodzītie iedvesmo džihādistus un ekstrēmistus visā pasaulē,» viņš decembrī sacīja telekompānijai CNN. «Tas [cietums] ir pretrunā ar mūsu vērtībām un izmaksā mums mežonīgu naudu. Mēs tērējam miljonus par katru ieslodzīto. Tāpēc esam ievērojami samazinājuši ieslodzīto skaitu.»
2014. gadā ASV no bēdīgi slavenās ieslodzījuma vietas atbrīvoja 28 ieslodzītos, kas ir lielākais pārvietoto cietumnieku skaits kopš 2009. gada, vēsta Reuters.
Regulārā ieslodzīto atbrīvošana nav pa prātam republikāņiem, kuri uzskata, ka Gvantanamo cietums ir jāsaglabā. Četri republikāņu senatori šonedēļ paziņoja, ka sagatavos likumprojektu, kas paredzēs noteikt divu gadu liegumu pārvest aizdomās turētos, kuri ir klasificēti kā «vidēja un augsta riska ieslodzītie». Likums arī uz diviem gadiem aizliegtu pārvietot ieslodzītos no Gvantanamo uz Jemenu.
Viens no likumprojekta autoriem - Arizonas štata senators Džons Makeins - sacīja, ka tas esot nepieciešams, jo 30% atbrīvoto atgriežoties islāma kaujinieku rindās. Baltais nams noraidījis šos apgalvojumus, paziņojot, ka kopš 2009. gada tikai 6,8% no atbrīvotajiem atgriezušies kaujas laukā. Puse no viņiem esot vai nu nogalināti, vai atgriezušies aiz restēm, raksta The Los Angeles Times.