Brisele draud ar sankcijām
2012. gada maijā, Elizejas pilī nomainot konservatīvo Nikolā Sarkozī, F. Olands apņēmās samazināt augsto bezdarba līmeni, kas toreiz bija pārsniedzis 9%, un uzlabot Francijas slikto finanšu stāvokli, apcērpot valdības izdevumus un palielinot nodokļus, piemēram, piemērojot 75% ienākuma nodokli cilvēkiem, kas gadā nopelna vairāk par miljonu eiro. Divarpus gados viņam nav izdevies sasniegt nevienu no mērķiem.
Šā gada trešajā ceturksnī Francijā bezdarba līmenis bija 10,4%, kas ir augstāks par vidējo bezdarba līmeni ES (10%), bet zemāks nekā vidējais bezdarba līmenis eirozonā (11,5%), liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.
Novembrī reģistrēto darba meklētāju skaits Francijā sasniedza rekordlielu skaitu - 3,49 miljonus, kas bija par 27 400 vairāk nekā oktobrī, pagājušajā nedēļā paziņoja Francijas Darba ministrija. Tas ir 5,8% pieaugums, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2013. gadā, raksta ziņu portāls euobserver.com.
Biznesa ziņu aģentūra Bloomberg saskaitījusi, ka kopš F. Olanda ievēlēšanas reģistrēto darba meklētāju skaits nav palielinājies tikai trīs mēnešos. Nesenā intervijā Elizejas pils saimnieks sacīja, ka nekandidēs 2017. gada prezidenta vēlēšanās, ja līdz tam laikam viņam neizdosies samazināt bezdarbu. «Ja man tas neizdosies līdz mana mandāta beigām, vai varēšu stāties franču tautas priekšā?» viņš jautāja sarunā ar televīzijas kanālu TF1.
Francija gadiem nespēj izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir jāievēro eirozonas dalībvalstīm, izpelnoties kritiku no Eiropas Komisijas (EK) un pārējām eirozonas loceklēm. Māstrihtas kritēriji noteic, ka dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IK), bet Francijas valdības prognozes liecina, ka šogad valsts budžeta deficīts sasniegs 4,4% no IK. Finanšu ministrs Mišels Sapēns brīdinājis, ka Francija vismaz līdz 2017. gadam neiekļausies eirozonas noteikumos.
EK Parīzei ir devusi laiku līdz nākamā gada martam, lai ieviestu pasākumus uzblīdušā budžeta deficīta (oktobra beigās tas sasniedza 84,7 miljardus eiro) samazināšanai un sāktu strukturālas reformas. Brisele ir piedraudējusi ar sankcijām, ja tas netiks izdarīts.
Gada sākumā valdība prognozēja, ka Francijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, bet nu tās ir samazinātas līdz pieticīgajiem 0,4%. Nākamgad Francijas tautsaimniecība varētu augt par 0,7%, bet 2016. gadā - par 1,5%, kas, pēc ekonomistu domām, ir nepieciešamais izaugsmes temps, lai samazinātos bezdarbs.
Salīdzina ar Boratu
Pērn oktobrī F. Olands kļuva par nepopulārāko Francijas prezidentu kopš Piektās republikas dibināšanas 1958. gadā, jo toreiz par viņu bija gatavi balsot tikai 26% iedzīvotāju. Vienubrīd viņa popularitātes reitings bija noslīdējis pat līdz 12%, bet šomēnes publicētās aptaujas liecina, ka F. Olandu atbalsta 21-25% franču, vēsta Reuters.
Tajā pašā laikā 72% Francijas iedzīvotāju būtu gatavi balsot par Vācijas konservatīvo kancleri Angelu Merkeli, kura šomēnes aicināja Parīzi darīt vairāk, lai samazinātu budžeta deficītu.
Prezidentam par labu nenāca gada sākumā medijos apspriestā F. Olanda mīlas dēka ar gandrīz 20 gadu jaunāko aktrisi Jūliju Gajē, ar kuru viņš regulāri bija pavadījis naktis dzīvoklī Parīzes centrā. Franču presē parādījās fotoattēli, kuros redzams, kā prezidents nakts aizsegā ar motorolleru ierodas «mīlas ligzdiņā». Skandāla dēļ izjuka F. Olanda attiecības ar dzīvesbiedri Valēriju Trīrveileri.
Pirms dažām nedēļām ironijas vētru sociālajos tīklos sacēla fotoattēls, kurā F. Olands redzams, tērpies tradicionālā kazahu kažokādas mētelī un cepurē, ko viņam vizītes laikā Kazahstānā uzdāvināja šīs valsts vadonis Nursultans Nazarbajevs. Vieni jautāja, vai bilde ir īsta, bet citi Francijas prezidentu salīdzināja ar populāras komēdijfilmas varoni Boratu.
Lai uzlabotu pelēcīgā F. Olanda tēlu, Elizejas pils preses dienests pagājušajā nedēļā medijiem dāsni izdāļāja fotogrāfijas, kurās prezidents redzams kopā ar trīs mēnešus vecu labradora šķirnes kucēnu, kas bija viņa Ziemassvētku dāvana no Kanādas kara veterāniem.