Skandāls ap zirga gaļu ir svētīgs ar to, ka liek padomāt, ko ēdam. Cilvēki, kuri līdz tam nepievērsa uzmanību pārtikas iepakojumam, tagad nereti pēta sīkiem burtiņiem rakstīto, cenšoties saprast, ko viņi īsti apēd. Melošana par liellopu gaļu uzjundīja lielu problēmu. Vai varam uzticēties tam, kas rakstīts uz iepakojuma? Vai mums ir pietiekami daudz informācijas par produkciju, ko pērkam?
«To vai citu produktu lietošana ir fizioloģiska nepieciešamība,» teic ekonomists Uldis Osis, aizstāvot ražotāju tiesības brīvi izplatīt enerģētiskos dzērienus. Nezinu, vai enerģētisko dzērienu lietošana ir fizioloģiska nepieciešamība. Tomēr varu piekrist Oša kungam, ka cilvēkam ir tiesības izvēlēties.
Lai varētu izvēlēties, ir jāzina, ko izvēlas. Ar enerģētiskajiem dzērieniem, alkoholu un cigaretēm ir tūlīt skaidrs. Nezinu nevienu, kurš nebūtu dzirdējis par to kaitīgumu. Bet cilvēkam ir brīvība pašam izvēlēties starp veselību un baudu.
Smagāks jautājums ir pārtikas preces, kuru lietošana tiešām ir fizioloģiska nepieciešamība. Pērkot cigarešu paciņu, katram ir skaidrs, ko pērk. Turklāt milzīgi melni burti iebiedē pēdējos. Neviens ar tādiem pašiem burtiem nebrīdina par citām neveselīgām vielām produktu sastāvā.
Visas krāsvielas, konservanti, irdinātāji, biezinātāji un garšas pastiprinātāji - visa šī pārtikas ķīmija - galīgi nav fizioloģiska nepieciešamība. Domāju, ja taisnība, ka nātrija glutamāts izraisa baudas un pieraduma sajūtu, tas ne ar ko neatšķiras no nikotīna. Taču to neliek melniem burtiem uz paciņas.
Lauksaimniecības ķīmijas, ģenētiski modificētas produkcijas un pārtikas piedevu izmantošana nes milzīgu peļņu. Tāpēc būsim reālisti - mums nāksies sadzīvot ar to. Tomēr noteiksim robežas. Ne katrs var izvēlēties apzināti. Mūsu bērns ieskrien veikalā un nopērk sakrāsotu karameli, ko mēs, viņu mīlot, nekad nepirktu.
Jo vienā pusē ir tiesības brīvi ražot un pārdot preces. Un mūsu tiesības brīvi izvēlēties, ko lietot. Bet otrā pusē ir tiesības saņemt kvalitatīvu un drošu preci. Pats svarīgākais, lai mēs varētu īstenot savu likumīgo brīvās izvēles principu brīvās tirdzniecības apstākļos, ir būt informētiem par preces sastāvu. Tālāk ir mūsu vaina.
Ja es būtu izglītības ministrs, es iekļautu skolu programmā no pirmās klases mācību, kas dotu iemaņas orientēties veikalu plauktos. Saprast, kas rakstīts uz produktu iepakojuma.
Varam sākt izglītoties ar olām. Krāšņā paciņa ar klukstītēm kūtiņā un lielie burti liek paķert produktu. Bet svarīgi ir tieši mazie burti. Tātad cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu (0 - bioloģiskā ražošana, 1 - brīvā turēšana, 2 - turēšana kūtī, 3 - turēšana sprostos), bet burti - valsts kodu. Un Latvijai tas būs LV, nevis PL.