Vienlaikus ar eiropeiski noskaņotās opozīcijas protestiem Ukrainas politekonomiskās elites iekšienē norisinās cīņa starp tā saucamajiem vecajiem oligarhiem, kuri atbalsta valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES), un V. Janukoviča tuvāko personu loku, sauktu par «ģimeni», kam vēlamāka ir Ukrainas ciešāka brāļošanās ar Krieviju.
Pārņem uzņēmumus
Atšķirībā no Krievijas, kur oligarhu varu Kremlis neitralizēja, Ukrainā bagātniekiem joprojām ir milzīga ietekme uz politiskajiem procesiem. Daudzi no viņiem 2010. gada prezidenta vēlēšanās atbalstīja tieši promaskavisko V. Janukoviču, nevis 2005. gada Oranžās revolūcijas līderi un rietumnieciskā kursa aizstāvi Jūliju Timošenko.
Pazīstamais zviedru ekonomists Anderss Oslunds saskaitījis, ka pēc kļūšanas par prezidentu V. Janukovičs izveidojis valdību, kurā bija pārstāvēti deviņi ekonomiskie grupējumi. Pēdējos gados viņš politisko un ekonomisko varu ir sakoncentrējis ap sev pietuvinātiem gados jauniem biznesmeņiem, kuru vidū ir arī prezidenta vecākais dēls Aleksandrs, kam neilgā laikā ir izdevies kļūt par vienu no valsts bagātākajiem cilvēkiem.
«Ģimene» kontrolē ietekmīgus valdības posteņus, piemēram, pirmā vicepremjera un iekšlietu ministra posteni. Klana redzamākais loceklis esot 28 gadus vecais naftas magnāts Sergejs Kurčenko, kuram pieder vairāki mediji, arī pazīstamā žurnāla Forbes Ukrainas izdevums, ko viņš esot iegādājies pēc tam, kad tajā bija publicēts raksts par viņa it kā šaubīgiem biznesa darījumiem.
Ar «ģimeni» saistīti biznesmeņi pēdējos gados ir iegādājušies neskaitāmus uzņēmumus, kas darbojas smagajā rūpniecībā, celtniecībā, finanšu sektorā un medijos. Nereti bijušie īpašnieki darījumam nav piekrituši brīvprātīgi, bet bijuši spiesti to darīt, ņemot vērā, ka «ģimene» kontrolē tiesībsargājošos orgānus, tiesas un nodokļu dienestu, raksta BBC.
Analītiķi uzskata, ka V. Janukovičam pietuvinātie ir ieinteresēti, lai Kijeva noregulētu attiecības ar Maskavu, kas varētu ne tikai glābt Ukrainu no draudošās maksātnespējas, bet arī samazināt gāzes cenas, no kurām lielā mērā ir atkarīga «ģimenes» uzņēmumu peļņa.
Baidās atklāti kritizēt
Ar «ģimenes» ietekmes pieaugumu īsti nav apmierināti tā saucamie vecie oligarhi - biznesmeņi, kas tradicionāli atbalsta V. Janukoviča Reģionu partiju.
Pie tiem pieskaita valstī bagātāko cilvēku tērauda ražotāju Rinatu Ahmetovu, kura īpašumu kopvērtība esot 15 miljardi dolāru (7,6 miljardi latu), gāzes un naftas cauruļvadu ražotāju Viktoru Pinčuku, arī Dmitro Firtašu, kurš darbojas enerģētikas un ķimikāliju biznesā.
Ņemot vērā, ka oligarhi vairs neietilpst prezidenta tuvāko lokā, bet ar V. Janukoviču saistītām personām piederoši uzņēmumi konkurē ar viņu uzņēmumiem, pat visietekmīgākie biznesmeņi neuzdrošinās iziet uz atklātu konfrontāciju ar V. Janukoviču, jo riskē krist varas nežēlastībā.
Tomēr pēc tam, kad Ukrainas valdība novembra beigās daudziem par pārsteigumu paziņoja, ka atliek brīvās tirdzniecības un asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, un Kijevas Neatkarības laukumā izgāja simtiem tūkstošu neapmierināto, oligarhiem piederošās televīzijas atšķirībā no valsts kontrolētās nebaidījās atainot notikumus.
«Visi televīzijas kanāli, kas pieder «vecajiem» oligarhiem, vairāk vai mazāk pilnībā un objektīvi atspoguļoja notikumus,» mediju kritiķi Natāliju Ligačovu citē aģentūra AFP. «Tas ļauj pieņemt, ka daži oligarhi varētu atbalstīt pārmaiņas valstī.»
Par oligarhu neapmierinātību varētu liecināt arī D. Firtaša tuvākā sabiedrotā Sergeja Ļovočkina lēmums atstāt V. Janukoviča administrācijas vadītāja amatu pēc tam, kad naktī uz 30. novembri milicijas specvienības izgaiņāja miermīlīgos protestētājus Neatkarības laukumā. Prezidents gan nav pieņēmis S. Ļovočkina demisiju.
Vēlas ES aizsardzību
Visatklātāk pret V. Janukoviču ir nostājies par šokolādes karali dēvētais saldumu ražotāja Rochen īpašnieks un bijušais ekonomikas ministrs Petro Porošenko, kurš kopā ar opozīcijas līderiem ir uzrunājis protestētājus Kijevā, bet viņam piederošā televīzija plaši atspoguļo pēdējo nedēļu notikumus.
Ekonomists A. Oslunds uzskata, ka oligarhi atbalsta Ukrainas tuvināšanos ar ES, jo vēlas piekļūt vienotajam tirgum, kas ir lielāks un prognozējamāks. «Pat tie, kas veiksmīgi eksportē uz Krieviju, ir noguruši no daudzkārtējiem pēkšņiem šķēršļiem tirdzniecībā, ko rada Krievijas ekonomiskās sankcijas,» domā analītiķis. Vēl vairāk viņi iestājoties par asociācijas līgumu, jo tas valdībai uzliek par pienākumu ievērot ES demokrātijas un tiesiskuma standartus, kas pasargātu oligarhus no iespējamiem «ģimenes» uzbrukumiem.