Potenciālie darba devēji Dienai norāda: ir vajadzīgas valodas zināšanas, gatavība integrēties un laba profesionālā izglītība. Īpaši gaidīti būšot mediķi un inženieri.
Alga kā prezidentam
Zīmējot potenciālā aizbraucēja portretu, eksperti norāda - labi, ja aizbraucējs būtu ilgstošs bezdarbnieks, sociālā dienesta klients, kas sapelnīs naudu un pēc kāda laika atgriezīsies. Tomēr visdrīzāk tie būs strādājošie ar labu izglītību, kvalificēti speciālisti, kuri savā valstī jūtas nenovērtēti, saņemot zemu atalgojumu un nespējot nodrošināt ģimeni. Piemēram, Uldis Zommers, kuram ir divas augstākās izglītības un darbs Rīgas pašvaldības uzņēmumā, nezina, kādu nākotni viņš varēs nodrošināt ģimenē augošajiem pieciem bērniem. Galvenais iemesls, kāpēc Uldis apmeklē vācu valodas kursus, ir lielais speciālās literatūras klāsts svešvalodā, taču viņš nenoliedz iespēju arī strādāt Vācijā, jo skaidri zina, ka tik, cik viņš Latvijā savā nozarē saņem kā vadošais darbinieks, Vācijā nopelna ierindas strādnieks. «Par to aizdomājos jau 1995. gadā, kad biju praksē Vācijā un redzēju, ka tur praktikants saņem tik daudz, cik mūsu valstī prezidents,» saka Uldis.
Latvijas Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecības Vācijā pārstāvji piekrīt, ka Vācijā gaida nevis palīgstrādniekus, bet augstas klases speciālistus ar labām valodas zināšanām. Vācijā pēdējos gados krasi samazinājies bezdarbs, darbinieku trūkst specifiskās nišās. Lielākais pieprasījums varētu būt pēc medicīniskās un veselības aprūpes speciālistiem, kā arī darbiniekiem ar specifiskām tehniskām zināšanām.
Mediķi jau aizbrauc
Eiropas darba mobilitātes portāls EURES ziņo, ka patlaban Vācijā ir vairāk nekā 300 000 vakanču, un katrs, kurš nedaudz pārvalda vācu valodu, var apskatīt šos darba piedāvājumus. Taču vācu kompānijas sākušas arī darbinieku meklējumus pie mums Latvijā.
Personāla atlases kompānijas Eiro personāls vadošā konsultante Arta Biruma stāsta, ka pēdējā pusgadā vācu uzņēmēju interese par darbiniekiem bijusi lielāka nekā parasti. «Pie mums vērsušies gan ražošanas uzņēmumi, gan slimnīcas un aprūpes centri.» Interese bijusi par profesionāļiem, kas pārvalda vācu valodu. Lielākie draudi varētu būt veselības aprūpes jomai, jo «šajā jomā strādājošie ir labi speciālisti, Vācijā viņiem tiek piedāvāti labāki darba apstākļi un atalgojums», saka A. Biruma.
Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas tieši specializējas veselības aprūpē strādājošo darbinieku piesaistīšanai darbam Vācijā. Viena no tām ir personāla atlases kompānija Partner in Care, un tās pārstāvji informē, ka Latvijas mediķu interese par darbu Vācijā ir ļoti liela un aizbraucēju diemžēl ir daudz. Tie ir praktizējoši speciālisti, kuru vidējais vecums ir 35 gadi.
Nodarbinātības valsts aģentūras EURES projekta vadītāja Antra Pūpēde norāda, ka Vācijā patlaban visvairāk trūkst ārstu, medmāsu, viesmīļu un pavāru, kvalificētu metālstrādnieku, inženiermehāniķu un inženierelektriķu. Tomēr vācu uzņēmēji mūsu nodarbinātības aģentūrā līdz šim vairāk interesējušies par sezonas darbu strādniekiem. Šī gada janvārī intervijās par darba iespējām sparģeļu griešanā un zemeņu novākšanā piedalījās 109 pretendenti, no kuriem aprīlī uz Vāciju dosies 38 cilvēki. Priekšroka tika dota tiem, kuri kaut minimāli zina vācu valodu, kuriem ir laba fiziskā forma un veselība, un pieredze lauku darbos. Pieejamas arī viesnīcas istabenes un palīgstrādnieka vakances, un saskaņā ar sludinājumā norādīto šajā darbā mēnesī iespējams nopelnīt ap 700 latu.
Vienmēr būsim auslanderi
Vācijas labklājība, stabilitāte un pieklājīgais atalgojums ir tas, kas darba meklētājus varētu pievilkt kā magnēts. Vācijā nav noteikta minimālā alga, un tas dara bažīgus vietējos nodarbinātos, jo, palielinoties darba meklētāju skaitam, uzņēmēji varēšot atļauties maksāt mazākas algas. Ja šī situācija netiks mainīta, vācu arodbiedrības pat draud ar vērienīgiem streikiem. Vācijā dzīvojošie latvieši atgādina: vācieši ir lieli nacionālisti un konservatīvi ļaudis, kas, lai cik smaidīgi ārzemniekus uzņemtu savos birojos, neļaus aizmirst, ka mēs viņiem esam tikai «auslanderi». Valodu mācību centra mācību pārzine Gunita Borzova to izjutusi uz savas ādas, praktizējoties Vācijā kā svešvalodu pasniedzēja. Viņa piebilst, ka viskrasāk tas būs izjūtams nozarēs, kurās iebraucēji vietējiem veidos nopietnu konkurenci.