Negaidīta uzvara
Papildvēlēšanās, kas notika vienā no Vesprēmas apgabala vēlēšanu rajoniem, vēlētāji izraudzījās Nacionālās asamblejas locekli, kurš ieņems deputāta krēslu, kas atbrīvojās pēc tam, kad par Eiropas Savienības (ES) izglītības komisāru kļuva Fidesz politiķis Lajošs Nēmedi.
Pirms balsojuma publicētās socioloģiskās aptaujas liecināja, ka uzvarēs L. Nēmedi, bet daudziem par pārsteigumu lielāko balsu skaitu savāca neatkarīgais kandidāts Zoltāns Kēss, kuru atbalstīja centriski kreisās opozīcijas partijas. «Mēs parādījām dzelteno kartīti valdībai,» pēc uzvaras paziņoja Z. Kēss, kurš sevi dēvē par «patiesu valdības kritiķi».
V. Orbāns savā Facebook lapā pateicās Fidesz atbalstītājiem un paziņoja, ka papildvēlēšanu rezultāti ir brīdinājuma signāls, ka partija «nedrīkst gulēt uz lauriem». Kopš 2010. gada Fidesz bija uzvarējusi visās papildvēlēšanās.
Ungārijas politikas vērotāji uzskata, ka balsojuma iznākums ir vērtējams kā Fidesz sakāve. «Tikai daži gaidīja, ka opozīcijas kandidāts varētu uzvarēt. Pirms gada notikušajās vēlēšanās šajā vēlēšanu rajonā valdošā partija uzvarēja ar 20% pārsvaru,» stāsta Euronews korespondents Atilla Maģars.
Līdz ar zaudējumu svētdienas papildvēlēšanās valdošā partija atvadījās no divu trešdaļu vairākuma parlamentā, kas pēdējos piecus gadus V. Orbāna valdībai deva iespēju veikt konstitucionālas un institucionālās izmaiņas, kuras par kaitnieciskām Ungārijas demokrātijai nodēvējuši ne tikai premjera kritiķi, bet arī ES un ASV.
Konstitucionālo vairākumu Fidesz neatgūs arī tad, ja uzvarēs aprīlī paredzētajās papildvēlēšanās, kas notiks citā Vesprēmas vēlēšanu rajonā, jo nesen mūžībā aizgāja no tā ievēlēts parlamenta deputāts. V. Orbāns ir izteicies, ka Fidesz vairs par visām varītēm nevajagot saglabāt «supervairākumu», jo tuvākajos gados neesot plānots virzīt likumus, kuru pieņemšanai tas būtu nepieciešams.
ES jāaizsargā ungāri
Kopš 2010. gada, kad Fidesz un V. Orbāns nāca pie varas, Ungārijā notikusi mērķtiecīga varas centralizācija un bijuši mēģinājumi apklusināt valdības kritiķus. V. Orbāns izmantoja konstitucionālo vairākumu, lai veiktu tādus labojumus valsts pamatlikumā, kas atļauj ierobežot runas brīvību, ja tiek nodarīts kaitējums «cilvēka cieņai».
Ungārijas medijus uzraugošajā institūcijā dominē Fidesz iecelti cilvēki, kas var lemt par sankcijām pret medijiem, kuru radītais saturs tiek novērtēts kā kaitīgs «sabiedrības morālei». Varasiestādes ir uzsūtījušas finanšu auditu vairākām no ārvalstīm finansētām nevalstiskajām organizācijām, kuras ir kritizējušas V. Orbāna valdības pieņemtos lēmumus.
Pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch (HRW) pagājušajā nedēļā asi kritizēja ES, kas neesot darījusi «praktiski neko», lai vērstos pret Ungārijas valdību, kas iegrožojot konstitucionālo tiesu un medijus un ierobežojot dažādu sabiedrības grupu tiesības. «ES ir jāiestājas par savām vērtībām un jāaizsargā Ungārijas pilsoņu tiesības,» teikts HRW paziņojumā.
Uz to Fidesz atbildēja, ka HRW un kreisā spārna opozīcijas partijas ar Ungārijā dzimušā amerikāņu miljardiera Džordža Sorosa finansiālu palīdzību uzbrūkot Ungārijas valstij. «Ja tas būtu viņu varā, tad viņi atkal sistu krustā mūsu valsti Briselē,» uzskata Fidesz un piebilst, ka HRW izplatot melus un cenšas izdarīt spiedienu uz Ungārijas valdību, vēsta portāls politics.hu.